Senos laikos, kad vēl nebija grāmatu un rakstīt mācēja tikai retais, pasakas dzīvoja no mutes mutē. Dzīvoja tikai tās pasakas, ko teicēji un stāstnieki aizrautīgi stāstīja, ieklejodami katrā nākamajā ciematā. Tumšos vakarus īsinādami, mājinieki tās atcerējās un pārstāstīja tālāk, tā turpinot pasaku dzīves nākamajās paaudzēs.

   Pasaku sacerētāji bija vērīgi cilvēki, kuri ar lielu interesi vēroja, kas notiek viņu apkārtnē. Tie skatījās uz dabu, zvēriem, mājdzīvniekiem, ciemata un pilsētas ļaudīm, un sacerēja īsus un garus brīnumainus notikumus, kas gadu simtiem turpinājuši dzīvot pasakās līdz mūsdienām.

    Varbūt arī Tu esi brīnumainu pasaku sacerētājs? Varbūt Tu zini, kur mūsdienās dzīvo pasaka? Ja Tev ir padomā kāds neticams un pasakains notikums, uzraksti to un atsūti mums. Labākās pasakas turpinās dzīvot mūsu pasaku portālā, tiks nodotas teicējiem, kuri tās ierunās un zīmētāji tām uzzīmēs ilustrācijas!

   Savu pasaku sūti pa pastu uz adresi: