Pasakas.net

Pasakas

Čigānu valodā

Čordelindžis

Teicējs: Zane Burnicka

Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Taču puisis attrauca:

— Kazi, vai tikai tu jaudāsi mani aprīt.

Briesmonis metās viņam virsū, lai aprītu. Te jauneklis pakampa dunci, nocirta briesmonim visas trīs galvas, paņēma sešas ausis un iebāza tās savā maisā. Taču, savicinājis dunci, viņš netīšām pārgrieza auklu, kurā karājās lākturis; tas nokrita zemē un nodzisa. Puisis nodomāja: «Ak debestiņ! Ja uzraušu sērkociņu, brāļi pamodīsies un sacīs: «Vai tik mūsu mazais nav ko ieraudzījis un izbijies? Aiz bailēm viņš būs izdzēsis lākturi.»»

Palūkojies apkārt, jaunākais brālis samanīja tālumā uguns blāzmu. Viņš paņēma lākturi un sāka iet uz uguns pusi, lai aizdegtu lākturi no jauna.

Puisis nonāca pie kādas vecenītes un uzrunāja viņu:

- Ei, večiņ, ko tu te dari?

— Raugi, mans dēls, es turu ciet nakti un ļauju gaismai brīvu vaļu,— viņa atbildēja.

— Laid labāk vaļā nakti un paturi ciet gaismu!— puisis lūdzās.

Večiņa palaida nakti vaļā un saturēja gaismu ciet; tapa tik tumšs, ka ne savu plaukstu nevarēja saskatīt. Puisis piesēja

vecenīti pie koka un noteica:

— Redzi, tā, večiņ, piesiešu tevi pie koka, līdz būšu aizde-

dzis savu lākturi.

Un devas pie ugunskura.

Ko gan viņš tur ieraudzīja? Ap ugunskuru gulēja četrdesmit viens zaglis, bet virs liesmām karājās katls, kurā vārījās četri auni. Puisis aizdedza savu lākturi un dieba prom, ko kājas nes. Vēja ātrumā noskrējis pusi ceļa, viņš ieprātojās: «Kungs Dievs, to uguni man vis nebūs bijis brīv ņemt!» Viņš nopūta liesmiņu, tad atgriezās un pamodināja gulētājus. Zagļi, viņu ieraudzījuši, brīnījās:

Ko tu te meklē? Šurp neviens nemēdz nākt. Tu nu gan esi drosminieks, ja uzdrīksties nākt uz šejieni!

Tad palūkojiet manu drosmi! — jauneklis iesaucās, ar abiem mazajiem pirkstiņiem nocēla katlu no trijkaja un nolika zemē, tad atkal pacēla ar mazajiem pirkstiņiem un nolika atpakaļ uz trijkāja.

Zagļi iesaucas:

— Ko tu neteiksi! Mēs esam īsti vīri, bet tu arī esi vīrs! Mēs cīnāmies, lai iegūtu trīs daiļavas. Četrdesmit gadu tas mums nav izdevies. Bet nu esi klāt tu, vīrs kā klints, un arī mēs, braši vīri, esam še; tagad mums laimēsies viņas iekarot.

Viņi saposās ceļam,  gāja un  gāja, līdz nonāca pie liela nama. Zagļi vaicāja cits citam:

Kā lai izvilina viņas ārā?

Kā lai izvilina? — ierunājās jauneklis. — To es jums pateikšu. Atnesiet man četrdesmit naglu.

Tad viņš iesita visas naglas mūrī līdz pašai dzegai.

Čigānu valodā pasaku klausies šeit.
  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google