Pasakas.net

Pasakas

Čigānu valodā

Dzelzu vīrs (Sastrunu mānuš)

Teicējs: Anatolijs Berezovskis

Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Jekh kraļiske sis trin čāve! Sāre vibārine, te jekh molos gine ku pengu dād te phenena:

Mu dād, me kamas te las romņen

Mi čāve! – dād phenela. – Len tumāre sķēpi te čurden an boliben. Kaj jone perna tele, doj roden tumenge romņen.

Trin špala gine te čurden pengi šķēpi. Phūredīr špalesku šķēpus peija tele an kraļiski phu, vidēju špalesku šķēpus ni peija an kraļiski phu, te lenge sis te len romņenge kraļiski čajen. Bet ternedīr špalesku šķēpus peija tele an purva. Sāre trin zajaude noko ku pesku dād. Jov lendir bučela:

     -      Ne, mi čāve si tumenge gija?

Uštija pre phūredīr čāvu te phenela dādeske:

Mu šķēpus peija tele ku kraļis, te leski časa me lāman. Dād les pušardža. Toge ierakirdžape videju:

Mu šķēpus ni peija tele ku kraļis .

Les nin dād pušardža. Kana lija te rakirel ternedīr:

Mu šķēpus peija tele an purva. Kana dād iekhardžape:

Najav butedīr pi mi jakha! Tu san nabahtalu, bet mi phūredīr čāve si pherde bahčenca. Lenge me kērā kāzi, te pu lengi kāzi me hā te pjā.

Toge kraļis zakerdža kāzi, jake si romenge piejāla, sāre pine te hane, te hotņakirdepe hāra, kāmēr da kāzi beidzindepe. Toge čāve puline kavri te mištipen, te khetene pengi romņenca jaude khēre ku pengu dād. Dād iedikhja len te lengi mištipena sis leske bāri hota pal lende te khetene sāre hotņakirdepe. Dād čudža mi janen andre an khēr sāru mištipen, so čāve atjande pesa, važdova ki jone jande khēre barvale romņen. Bet ternedīr čāveske kraļis pheņdža: „Dža pu svetus te nasikavtut pi mi jakha. Važdova ki tuke nāni baht!” Čāvu lija pesku šķēpus, nočamudija peski špalen te gija pu purva, kaj peija tele lesku šķēpus. Javja doj, te dufini: „Daj čebi te rodav mi baht,” te jača an purva , uzkerdža peske būda , kaj te jačel. Dava sāru uzkerdža te dufini so kana leske te kērel dūredīr . Toge zakerdžape, lija peski puška te gija te del karje žviren vaš hāben. Zadija karje būt žviren, jov sāren pulija te jaņdža an peski būda te pekel. Nahaj te khinu jov jauja an būda te dikhela, ki skamind ože pherdu. Bešja paše ku skamind, te haja te pija būt feņu kamja. Puhaja čāvu uzuštija, pārčurdija trušul te phenela: „Me te vaštuvav te iedikhav doles, kon preču mande si tik laču, dās krig sāru, so jov feņu kamelas.” Vār dīs čāvu noko gija pu medibi; ne pur sāru dīs dija feņu tele karje, jekh tikni kahņorja, te mahaj te khinu gija pu peski būdaki rīg. Ne tašarlatir kedi jov gija auri peski būdatir, purvatir jauja auri rupuvi čajori, uridža tele peski tāšitka idži te sākiņdža te kopinel būda. Joj nomordža trauki, kerdža čāveske hābena – na hačkirde te na šilale, bet jasai saj čebi. Pu do laikus jauja khēre kraļisku čāvu. Čajori kamja te nogārulpe, bet jov la iedikhja, uhtiļdža te nočamudija, te mangja la, mi jāl joj leski romni! Čajori phenela:

Dik sav tu san bibahtalu! Tu jake vai jake sai laikuske dolijanas man, te me jaujumas ti romni. Toge jekh jekheske dine lav, te sāre duj sākinde te dzīvinen an būdiņa. Jekh dīs ki čāvu nasis khēre, nēvi romni gija, pukhardža peski špales Sastrune mānušes, te phenela:

Mu špaloro, uzkēr mange šukār khēr, feņu da khēr čebi ti jāl gotovo, kāmēr najauja khēre mu rom.

Špal dija pesku lav, čurdja vastesa te an purani būdaku štetus lačape bāri šukār piļa. Rom jauja khēre nodživiņdžape te nohotņakirdžape, te line te dzīvinen an da piļa. Pal da laikus leske zakamjape ku pesku dād, te jov pupheņdža dova romņake. Toge leski romni leske pupheņdža:

Mu romoro, tuke nadžala lačes, ki tu khetane manca džasa ku tu dād!

Ne rom naštija te pērel špīru dufendir, pal peski dādeste te sāre duj kerdepe an drom. Kraļis, iedikhja čāves te leski rupuvi romņa te halija, ki leski čāveski romni nāni dasaj si vār mānuša, zahoļadija pu čāveste te nodufiņdža les te mārel tele. Dād pukhardža les ku pe te pheņdža:

Ja tu napudesa te hal sāri mi voiska jekh šaheski šēresa, togi džin, ki me čuvā te čingiren tele tu šēru te ti romņa lā mange! Kraļisku čāvu lija te rovel te jauja ku peski romni. Romni pheņdža:

Me tuke pheņdžaum, ki tuke najāla lače, bet jau mierigu; dža ku tu švagrus, ku mu špal te phen: „Sastrunu mānuš, kēr dova so me kamā!”

Kraļisku čāvu gija te pukhardža pesku švagrus. Pusikadžapes Sastrunu mānuš te bučela:

So tu kames?

Mu dād kamela, me mi pudav te hal sāri leski voiska jekh šaheski šēresa. Toge Sastrunu mānuš pusikļakirdža:

Dža te jan mange biš te štār buļļen, si te vaštuvas da šahesku šēru vitirdas phurjatir, važdova ki dova ože barjula biš te štār berš.

Kraļisku čāvu gija ku pesku dād, te bučja jov mi del leske biš te štār buļļen, te vitirdel do šahesku šēru. Pušuņdža dova lesku dād, te dija leske da buļļen, te jov lija te jaņdža len ku pesku švagrus. Sastrunu mānuš dija andre sāre da buļļen an ķēdi bet da ķēdi apčudža pu šahesku šēru, toge dija pre destesa pu da buļļende te tirdine auri da šahesku šēru te aiztirdine ku kraļis. Dikhja dova kraļis, nohotņakirdžapes te pheņdža čāveske: „Dža atphurdetut!” Šahesku šēru jov dija peski voiskake, te zaldāti naštine te uzhan pāš do pāšatir, ki ože sis puhane. Kana dād dufini noko, si te mārel tele paski čāves te te dolel leski romņa peske, Toge jov čudža noko mi pukhāren leski čāves te puvēļiņdža:

Jan mange angrusti, sai me an kāzengu dīs čudžum pu kraļicaku vast!

Bet kai me lačā kraļica?

Deš ohto berš pāle kedi joj meija, angrusti ošto kana si pu laku vast; dorig tuke čebi te lidžas mange!

Bet si me la atjanā, ki joj jake hāra pāle meija? – čāvu phenela. Kraļis hoļadija, pudikhja pu čāveste te dija opre goli.

Ja najanesa mange angrusti, toge džin, ki čuvā tut te māren tele te ti romņa lā mange!

Čāvu rovinduj gija ku peski romni, te doja les zāra bičadža ku pesku špal. Pukhardža Sastrunu mānušes, čāvu vipheņdža leske so kamel lesku dād, te ki jov dova navikerla, jov čuvela les mi māren tele. Sastrunu mānuš atpheņdža:

Nastrahadžu, vikērasam dova, so jov kamela, dža kana ku tu dād te buč duj apkalta bašnen

Čāvu atjaņdža bašnen; sāreduj bešle pre pu bašnengi dume te trādine tel phuj. Jone trādine dūr, kāmēr iedikhle gurņen, kon hane thulli čār ku pāņingeski mala, ne pu lengi kokali nasis butedīr mas, si vašti uzčuves pu suj. Čāvu bučela peski švagrustir, vaso da gurņa nāni thulle, bet jasai šuke. Sastrunu mānuš atpheņdža:

Viphenā ki pāle javasam.

Jone trādine dūredīr te noko dikhena gurņa; dola sis terde an šmiļči , bet sis dasaj thulle ki dufinesa ki čuvesa paše vast, te zāras da gurņa pārpharjuna. Čāvu noko bučela, si jake, do gurņa kon hane jasai thulli čār, sis jasai šuke, bet dala kon si terde an šmiļči dasai thulle? Da molos noko švagrus phenela leske, ki sāru viphenela toge ki jāna pāle, te sāreduj trādine dūredīr, kāmēr jaude an Mūlengu svetus. Doj kheldža čāveski daj kraļica, an laku vast sis dikhloro te pu laku vast angrusti. Sastrunu mānuš pusikļakirdža:

Čihe dža paše ku ti daj, le tele laku dikhloro te tirde tele angrusti laki vastestir, feņu narakir nijekh lav, ja tu rakiresa jāla te jačes ku mūle. Me ni džās tusa an Mūlengu svetus, ne kana me našti važdova ki me zakhoščuman jaņolosa. Feņu angrusti jāla an tu vast, nāš sige ku me; ti daj tut lela te khārel. Ne angrusti pāle nade. Toge joj lela te rovel, lela te khošelpe , bet tu nastrahadžu, važdova ki me daj sum, te joj mange našti it niso te pukērel.

Čāvu šmale gija andre an Mūlengu svetus kai leski daj haja te pija te kheldža. Jov lija tele peski datir dikhloro te tirdija tele angrusti laki vastestir. Toge leski daj lija te del goli, ne čāvu našuņdža pu late, jauja ku pesku švagrus. Sastrunu mānuš, te čāvu, trādine pāle khēre. Kedi jone noko sis ku gurņa, čāvu bučja Sastrune mānušestir:

Kana puphenesa mange da gurņendir?

Thulle gurņa an bede ganibi isi do mānuša, kon sāre džesa kerde lačipe vaš peski čāvenge, bet šuke gurņa an lače ganibi isi nabolde te skauģi.

Kana sāre duj trādine dūredīr, kāmēr jaude opre pu phuj, ku kraļis. An vār tašarla čāvu gija ku pesku dād, te zalača les an čībe. Dād, iedikhja ki jauja lesku čāvu , nodikhjape pu leste bange te bučela:

So noko joujan? So noko mandir kames?

Jaņdžum tuke dova, so tu kamjan, - čāvu phenela – te dija leske peski daki angrusti  te dikhloro. Ne kraļiske ošto nasis dosta.

Mange čebi tu ošto te vikēres jekh kēriben, te ki tu dova navikēresa, toge džin -  me tut mārā tele. Atjan mange Sastrune mānušes! Ja tu dova navikēresa me tut čurdā doj kai si sapa mi zahan tut.

Čāvu rovinduj gija ku peski romni, te joj bučela:

So tu noko rovesa?

Si me te narovav, ki mu dād kamela me mi janav leske Sastrune mānušes. Ja me les naatjanā, jov man marla tele te čurdela sapenge.

Vaš dova načebi jake te tuginestut te noko te roves! Mange si bāri zor, te me kērā vaš tuke sāru so feņu me vaštuvā. Dža ku mu špal, jov tuke pumožini.

Čāvu gija ku pesku švagrus, ku Sastrunu mānuš, te vipheņdža leske, ki kraļis kharla ku pe les  kokores. Sastrunu mānuš zahoļadija te pheņdža:

Mi mārel les Dēl! Svaku dīs jov nadela mange mierus, ože jake būt me vaš leske vikerdžum lačipen!

Švagrus gija pu peski piļa, lija sastrune trepi te sastrunu beņķis, čudža an peski kisik, te sāre duj gine ku kraļis. Ki Sastrunu mānuš iegija an kraļiski piļa te kamja te džal opre put repi, dola zaphadžine leski phāripnastir, važdova ki jone sis kaštune. Toge Sastrunu mānuš čudža paše peski sastrune trepi te gija pre. Kraļis pārstrahadija te halija sav bedipe jov kamja te kērel. Sastrunu mānuš gija pre te bučela kraļistir:

Tu man khardžan?

Khardžum, tut te bešes ku mu skamind

Vistrujāl začudle beņķi, ne Sastrunu mānuš zaphagirdža sāre beņķi, kai bešča pre,toge jov lija auri pesku sastrunu beņķis, bešča pre te noko bučela kraļistir vaso jov les khardža?

Khardžum tut te puhas khetene manca.

Vār molos ki tu noko manca bešesa ku jekh skamind, toge tu noko jačesa džīde mānušeske.

Sastrunu mānuš attirdija pesku sastrunu vast te dija pu kraļisku muj jasav dībe, ki dova peija tele te pu štetus meija. Kana Sastrunu mānuš gija ku peski phen te ku pesku švagrus, pheņdža lenge so notikadija, čudža len ošto jekh molos te kēren kāzi, te pine te hane trin dīs te trin rača, te do kāzi sis dživarna bāre. Toge jov iehadija len kraļiske te kraļicake, toge jov pusikadža švagruske ki leski rupuvi tomņake si saunakune bala. Toge jov lendir atmangjape, te pheņdža:

Kana mi vara vibeidziņdžape an da svetus, te an do svetus; kana me našti kērav nijekh bedipe nikoneske ni pu phuj ni tel phuj.

Dova pheņdža, jov purazam, našadija. Bet čāvu peski romņasa dzīvinde bahtales, te ki na meine, toge dzīvinena ošto dadīs.

 

No latviešu valodas tulkojis Anatolijs Berezovskis.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google