Pasakas.net

Pasakas

Čigānu valodā

Kā čigāns jājis uz velna (Sir rom trādija pu bengesku dumu)

Teicējs: Anatolijs Berezovskis

Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Sis peske te nasis peske jek rom. Leske sis būt čāve, phūri daj te dād. Dživdža jov an bāri boguma. Leski romni sajek pu leste  khošelaspes, važdova, ki čāvore būt, a te den te hal čāvorenge nāni so. Kedi javelas romeski romni khēre gavestir špīribnastir, laku rom džalas an veš, ku peski graja, važdova ki leski romni pu leste svaku molos delas goli.Graja da romeske sis bede te šuke. Gijinduj ku peski graja an da veš, da rom iedikhja šukār pīlādžitku kašt.

 Vār dīs jov lija pesa khetene čūri, te da šukār pīlādžitku kaštestir nočindža jekh kaštoro, te uzkerdža peske destu. Lačes obdikhja rom pesku destu, da rom otripirdžape so rozphendža leske leski daki daj - phūri daj – ki da destesa so si vičindlu da kaštestir, vašti te zamāres bengen te vašti te mārestut i te zamāres mūlen, te nalače  garen. Feņu čebi te rikires an kreisu vast, te des da destesa trušulanes, a beidzamu dīben da destesa,čebi te puriškires pu kreisu rīg. Rom lija pesku pīlādžitku destu te gija an svetus baht te rodel. Gija da rom dūr. Jekh molos romeske sis te džal pašīl reka. Ku reka rom dikhela – kālu graj hala čār, kana feņu jauja auri rekatir. Rom gija paše ku da graj, a graj nosvilpindžapes, chindža anglatune pīresa an phu te ierakirdžape: „Jav sigedīr te beš pu mu dumu!” Me tut lidžā doj, kaj saunakune bergi si, te jaugiņitka reki thadena, doj baht kokori tuke preču jāla. Rom pudikhja pu da greste – dasav nadikhlu. Pur nakh thuva mukhela, mostir jāg jāla, griva žinku leski penti, žinku phuj, leski men sir rota, kolin sir porta, lesku jekh naj dasav bāru sir romengi jāgaku štetus, pori žinku phuj – an angaļa nazalesa. Rom pārdufindža, te vidufindža: „Bešā pu da gresku dumu te trādā khēre ku romni, ti nadzīvinā butedīr, sir vāgedīr, a džā ku mi semenci te pusikavā, sav mange si graj. ” Rom gija paše ku do graj, čudža opre pesku savāris te jekh lecienusa sis pu kālu gresku dumu. Pu gresku dumu ki jov uzleciņdža, rom savārisku povodos pirdāl gresku dumu čurdija krusteniske. Feņu rom dolija te uhtilel savārisku povodos an peski vasta, si do graj sākiņdža ti džal tik farde, si balval tirdija tele romeski stādik te leski tiraha. Dūredīr da graj hadijapes opre an boliben. Rom dikhja, ki graj butedīr nauhtela pur phuj, lija les ti riškirel pu jek rīg, te pu vār rīg, te graj les kandija.

 Ne pu da romeste jouja pre bāri strah, jov nohalija, ki da graj les janela pu do svetus. Kana feņu rom atripirdžape, so rozphendža leske phūri daki daj – ki pīlādžitku destesa vašti būt bāre kēribena te kēres preču nešķīsta garende. Jakes si rom kana peski kokore jakhenca dikhja si graj, pu koneste jov si bešlu, nāni nikon vār a dova si beng, toge dija capla pesku pīlādžitku destu te sāre zorjatir lija te del greske maškir leski kana. Svaku dibnastir graj lija ti mukhelpe teledīr ti teledīr. Rom sākindža ti khiņul ti purazus atripirdžape, so phendža leski daki daj. Toge jov zalija pēdeju zor, dija destesa kāle greske krusteniske maškir leski kana, te putirdija dīben pu kreisu rīg. Feņu rom dava vikerdža, da graj lačape tele pu phuj. Jov uhtija, būt vaštija, kāmēr lačape ku do samu reka. Rom jekh lecienusa uhča tele da greski dumestir, a da graj taisne dromesa uhtija andre an do samu reka. Uhtinduj an reka, graj ierakirdžapes: „Vai gres piņčkiresa?”, bet rom atpheņdža: „Vai piņčkiresa muršes kon sis bešlu pu tu dumu?”

 An do štetus, kai do graj mukhjapes tele, rom lača peski stādk te teraha. Blakam terahenca sis būt saunakune love, da love rom pulija te gija khēre. Jauja khēre, rom zakiņdža būt mištipena te lače gren. Hane te pine, te ki nāni ošto meine, toge dadīs ošto dzīvinena.

 

No latviešu valodas tulkojis Anatolijs Berezovskis.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google