Pasakas.net

Pasakas

Čigānu valodā

Vaida un Ruža (Vaida te ruža)

Teicējs: Anatolijs Berezovskis

Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Dživdle roma. Jone sis barvale, lenge sis būt lače graja i būt love. Maškir romengi grende samo lačo i bāredīr henštos sis graj – Samuila. Dava sis bāro henštos, les naštine te pereuhten ni romengīre graja, ni vāvirengi barvalengīre graja. Samuila sis kučedīr sāre   grendir . Pal dava jov i sis višardo dūr de svetos. A kada roma dživdle de kņazoski phuj, i sis maškir kņazoste i romende bāri pativ. Kņazos sis romengo kirvo, boldža romeske jekh ekdžene čāves – Vaidas. Progija bāri pora, Vaidas jača bāro , šukār romano čāvo. Jekh molo jov javja ke peskiro dād i phenel:

Dāde, palso me dživav jekh ekdženo so palcos? Najavja mange paše pora te lav romņa? Dāde, de mange tīri blagosloveņija!

Dēvel tu mi blagoslovinel, mīro čāvo ,- dād phenel,- i me tut svenčakirava. Phen mange miro čāvo, save romņa tu kames te les?

Vaida phučja lestir godi:

Dāde, tu peregijan sāro svetos i butedir mandir piņčkires romen. Rozphen mange, kaj dživen sama barvale roma, te džav ke jone pe svati.

A sir že, dasave romen me džinav,- dād phenel Vaidaske,- jone dživen sbit dūr amendir, pali reka Dņepros. Kada romenge si dživarno šukar čaj. Kharen la Ruža. Ne, zripir miro čavo, tuke pharo javela la te doles, pal dova so la nikaj navimukhen šatratir. Būt murša uže trādine de svati ke joj – i kņazi, i kupci, i roma-, ne joj sārenge otpheņdža.

Dasavi romņa mange i čebi. De dāde kana tīri blagosloveņija de mīro drom, mange i mīri greske Samuiloske.

Trāde Devleski lavesa, mīro čāvo, ne dikta – Ružake si pšala, kon sbit kamen pengīri pheņa, rakhen la i ņikones na podmukhen ke joj. Rakh pes Ružaki pšalendir!

Mištes, dāde. Me ločijum jekh molos, i jekh molos i mērava. Me trādava!

Vaida čudža pe peste sama droga idži, sir bāro raj, čudža zen po Samuilaste i gija de drom. Dēvel džinel, būt jov trādija, ne dojavja ke Dņepra. Vaida zļipiņdža tele grestir, podgija ke rekakiro bregos i pheņdža Samuiloske:

So javasam te kēras?

Ne graj halija romani čib. Samuila obižidžiņdžapes, so Vaida leske na paķal i otrišija. Vaida posaņdža, i sāro halija bešja dre zen.

So tu, Samuila, mērasam jekh molo!

Vaida podčiņdža gres, i jone gine pliminduj. Pe vāvir bregos sis terdo barvale romengo taboros. Ande da taboros i dživdža Ruža. Roma dikhen – trādel barvalo raj, raske henštos graj kučune zeņasa. Vijaudle auri Ružaki pšala i phenena:

Dikhen, savo raj lačapes! Sir tu daj lačanpes? Kon tu san, save rodostir?

Sir, romale, načudle ņi pībe, ņi haben, a ože phučena kon me dasavo! So tume nadikhen – so me som druh sapano. Den čaška čajo i potom phučen.

Vaida ke jāg višučkirdža peskire idži. Roma zline Samuilostir zen i mukhle les dre felda, ne napriphandle. Line roma te rakiren Vaidasa. Šatratir vigija i Ruža. Vaida so pudikhja Ruža, leski jakha pomutņindepes i šēro zakrenciņdžape. Vaida dživiņdžapes: „Dasave šukarja jov de pesko vekos nadikhja!” Ruža čurdija peski jakha pre po Vaidaste i po štetos de leste zakamjapes. „Daj naverno lathjapes mīri suģba,” čajori podumiņdža. Ružako dād pheņdža:

Ču pre, mīri čaj samovaros, das pativ raske!

Jone zavarindle čajos, popine, pohane, čajos pijinduj  Vaidas i Ruža piridikhlepes, ne ki roma line tele pengi vņimaņija lendir, Vaida čake čihes pheņdža:

Lasam te uštas skamindestir, tirde man dūredīr, i phen so kames mange te vičuves patrja.

Ruža pokandija. Popine sāre čajos, i zakoņcindle te rakiren, joj uštija i pheņdža:

Čāvo, možet tu kames, so me tuke te pogadinav?

Pogadin mange. Ranori, šuņdžum, so daj čudnes gadinena. Pal dova i me daj pritrādijum. Mange slučiņdžapes bāri bida i kana kamav te džinav, so te kērav dūredīr.

Jav,viphenava tuke saro čačipen.

Ne kamav te priphenav – Vaida nakamja te rakirel, so jov si romano čāvo, te napolen Ružakire pšala, i pal dova jov narakirdža romanes jekh lav. Ruža lidžija Vaidas de šatra, ne la tečkirdža lakīro pšal i pheņdža:

Phenori Ruža, podikh save da raske šukār gād, jov si sbit barvalo.

Mīro pšal, - ruža phenel,- da raskiro gād me dikhav tu sbit kames, me da rastir les zlava i dava tuke.

Ruža rišija ke Vaida i phučela:

Raja, tu naodesa mange tīro gād, mīro pšal les sbit kamel?

Vaida čurdija pestir tele gād i pheņdža:

Le, rānori, otde dava tire pšaleske, mi hurel bahtales.

I lija leske te gadin. Čačipnaske, joj butir pričurdijapes, so leske gadinel. Vaida la pirimardža:

      -     Tire pšalenge si lače risahi?

      -    Lače,- Ruža phenela,- amaren gren našti nikon te pereuhtel ņi barvalengīre, ņi čororengīre, ņi vāvir romengi graja.

      -   Kana šun man Ruža,- Vaida phenela.- Me  tīre pšalenca vitrādava kļiste de krugos, a tu terdžo de bokos. Pāle trādinduj, me tut dava capla i čuvava pe greste. Nadžinav sir me tut dava capla palo bala iļi palo pšike, tu nahoļjasu, ne zripir, tu javesa ke me de mīri zen. Ne pal Samuiloste me nadarava.

Ruža gija ke peskīro dād i phenela, so raj kamel te pāruvel gren. Phūro rom podgija ke Samuilos.

Me som phūro, i gren piņčkirava šukār. –Pal dova, jov lija te dikhel Samuiloskīre danda. Ne, nāni so te rakires, graj si lačo. Sāro sir čebi – grivi,pīre,bāripe...Me soglasnu , vašti te pāruvas.

Šukār,- Vaida hotno,- kēras jake. Me čuvā zen opre pi mīre greste, a tu pe tīreste. Pe tumāru greste mi bešel jekh pšal, a me bešava pe mīreste, trādasam duj krugi i dikhasam, kon lela.

Lačes. Jone čudle zeņa pe grende i vitrādine de speršu krugos. Načalostir Samuilos otjača , pridikhjapes sir jone uhten, ne ke podgija vāvir krugos i jone rišine pāle, Samuila gija pašīl lengi greske sir bļiskava. Vaida priurņadija ke Ruža, uhtildža la balendir, piričurdija pirdal zen i našadija.

Oi, oi – roma dine goli, ne Vaida uže sis pale reka Dņepra.

Pšala čurdinepes dre reka, te pereden plima i ternedir khardža:

Ruža, mīri phen, save dumi javdle an tu terno šeroro?

Mīro pšal,- Ruža otpheņdža.- me mānuša ukamasmen jekh molos!

Sāre duj piridine plima Dņepra, zakerde jāg, višučkirdepes. Ne, pal dava uhtilela. Vaida i Ruža pritrādine khēre, ke Vaidaske phūredira. Dēvel džinel, būt jone sis de drom. Vijavja dād i daj – zažakiren, čāves i te dikhen borja. Jone udikhle Ruža, jakha sāre dujenge začudlepe čemnumasa i šēre zakrencindepe. Jekh lavesa, Vaida i Ruža poveņčindle, i borja zahuride an sama droga uraibena i sāre khetane trādine ke Ružaki phūredira. Ņikaj na čurdesapes. Vaidaskīro dād nakamja te javel pe leste lādž. Zrakirdepes khetane svati, skerde i pine baro bjav. Terne dživdle berš, dživdle duj. Ružake podjavja pora te bijanel čāvores. Vaida sbit kamja Ruža, i kamja jakes so la pu vasta lidžalas i kandelas la. Ne leskīri daj dikhel dava sāru i hoļisul. „Sir jake vidžal?” -joj dumini- „Kaj dava si dikhlo, so murš kērel džūļakane buča.” Ruža phenel Vaidaske:

Mīro rom, Vaida, dža i jan mange mačen, zakamjapes mange.

Vraz janava, Ruža.Phen , savo tu kames – džīdes iļi pekles?

Ne, saves lidžasa, dasavo javela lačo.

Vaida bešja pe greste i trādija. Kaj – Dēvel dād džinel. Ne leskīri daj sāro šuņdža so jone rakirde. Dova joj na kamja. Joj gija pe kriņica, uhtiļdža jaditko sapes, spekja i dija te hal Ruža. Ruža haja kuskus sapesku mas i halija so lake jača bedes.

Oi, mīri daj, zanasvaladijum da mačestir.

Otmukh pes, otphurdepes!

Nā daje, me džava te zažakirav mīre hulas.

Ruža gija te zažakirel Vaida, podgija ke porti, ne so joj čudža šagos palo porta, jača rjabina – sāri an jekh cvjati. Vaida javja khēre, rodel – ne ruža nāni.

Kaj mīri romni?- jov phučela peski datir.

Gija tut te žakirel,- daj otpheņdža.

Vaida podgija ke porti, dikhel – so dava? Būt moli  me adaj somas, ņigdes nadikhjum daj rjabina, a kana barjol ke sama porti.

Ai, ai,- Vaida shotņakirdžapes,- Phagirava jekh vetkica, i lidžava peski romņake Ružake.

Ne rjabina mānušitku glosasa rakirla:

Vaida, mīro rom, naphagir mīre kokalici!

Vaida piristrahadija, vitirdija peski vasta preč rjabina i pirikerdžapes jov demboske. Samuila zahadijapes po dembi i jača veresos. Zen zpeja tele i jača kaļina. Dād i daj žakirna, te javen khēre čāvo i bori. Nāni i nāni. Gine len te roden. Dād podgija ke porti i dživinpes:

- Jačom me phūro. An da štetos pesko vekos niso na barija, a kana dikta, mi romni, barjola dembos, rjabina, veresos i kaļina. Dād dikhja, dikhja, i halija, savi bida zkerdžapes. So te kēras? Bori nāni i čāvo nāni. Jov dava dija te džinen Ružaki phūredira. Zatrādine roma, skerde romano sondos. Romeski daj ņi palso nakamja te dohaļolpes, so joj bangi, ne so čudle la po savlah joj navirikirdža i sāro vipheņdža: sir uhtildža sapes, si joj dija les Ruža i so kerdžapes patom. Roma priphandle romņa ke greski pori, čingirde pe greste čupņasa i mukhle gres dre felda. Bibahčatir najača niso pāle. Do poratir, ke porti barjol rjabina – Ruža, dembos – Vaida, veresos – graj Samuila, i kaļina – romani zen.

 No latviešu valodas tulkojis Anatolijs Berezovskis.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google