Pasakas.net

Pasakas

Baltais sunītis

Teicējs: Aina Poiša

LejuplādētMP3
baltais suniits.jpg
Ilustrators: Irina Lūse
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Kāda pamāte apietās ar savu pameitu dikti suniski. Pameita gan izdara visu uz matu, ko jau tik liek, bet tomēr nevar un nevar iztapt.

   Kādu dienu pameitai jāatnes ūdens tā no akas, ka spainis sauss. Nabadzīte raud gaužas asaras. Te, kur gadījies, kur ne, attek balts sunītis un saka: "Ja tu mani ņemsi par vīriņu, tad gādāšu, ka ūdeni aiznesīsi." Meitiņa apsolās. Sunītis tūlīt izdara, kā solījies, un tad pazūd.

   Pēc kāda laika pameitai gadās cits brūtgāns. Viņa negrib iet, bet pamāte uzstāj, ka jāiet. Nekā darīt. Pienāk kāzu vakars, brūtgāns atlaiž, visi tek pretim, baltais sunītis arī tai pulkā gadījies. Citi saiet iekšā, sunīti pamet laukā. Te uz reizi baltais sunītis laukā sāks tik dziedāt:

   "Meitiņ mīļā, laid man iekšā,

   Mani mazu vīrulīt’ -

   Vai atmini to dieniņu,

   Ko pie akas solījies?"

   Visi pasmējās par sunīša labo muti un, joku dēļ, ielaidīs arī. Sunītis ietiek istabā, ierauga brūtgānu brūtei blakus un tūlīt dzied atkal:

   "Meitiņ mīļā, ņem mani blakus,

   Mani mazu vīrulīt’ –

   Vai atmini to dieniņu,

   Ko pie akas solījies?"

   Brūtgāns domā: "Jocīgs šunelis! Jāļauj jau būs, lai nāk arī blakus, kad tik dikti lūdzās."
Sunītis apgūlās brūtei pie kājām un vairs nesaka ne vārda. No rīta sākās derības;sunītis dzied atkal:

"Meitiņ mīļā, ņemi mani derēt,

Mani mazu vīrulīt' -

Vai atmini to dieniņu,

Ko pie akas solījies?"

   Brūtgāns jau atplēš muti, bet vēl neko. Pēc derībām jāēd brokasts;sunītis dzied atkal:

   "Meitiņ mīļā, ēd ar mani,

   Mani mazu vīrulīt' -

   Vai atmini to dieniņu,

   Ko pie akas solījies?"

   Brūte noliek savu tiesu sunītim: šis paliek klusu. Pēc brokasta visi sasēž ratos un brauks uz baznīcu pie laulībām, sunītis dzied atkal:

   "Meitiņ mīļā, ņem mani ratos,

   Mani mazu vīrulīt' –

   Vai atmini to dieniņu,

   Ko pie akas solījies?”

   Nobrauc baznīcā, mācītājs sāk laulāt. Te uz reizi sunītis itin dikti:

   "Meitiņ mīļā, ņem mani laulāt,

   Mani mazu vīrulīt' –

   Vai atmini to dieniņu,

   Ko pie akas solījies?"

   Mācītājs prasa: "Ko tad tu solījies? Izsaki visu, ātrāki nelaulāšu!"

   Meita nu izsaka galu no galu. Pamāte sper vai zemes gaisā, tomēr nekā darīt: ne mācītājs nu vairs laulā, ne arī pameitai acumirklī ko padarīt. Tik brūtgāns bij prāta vīrs, tas saka: "Kāpēc, meitiņ, tūlīt neizteici visu skaidri? Kā lai to zinu."

   "Būtu teikusi labprāt, bet baidījos no pamātes."

   Pamāte, to dzirdēdama, dusmās izskrien no baznīcas laukā;sunītis tai pakaļ. Pamāte grib sunīti rokā dabūt;bet tai pašā acumirklī atlaiž varena karīte, astoņiem zirgiem. Sulainis nolec no buka, atdara karīti un lūdz balto sunīti iekšā kāpt. Baltais sunītis iekāpj karītē un pārvēršas par staltu ķēniņa dēlu. Tagad pameitu laulāja ar ķēniņa dēlu un aizveda uz zelta pili. Bet pirmo brūtgānu, par viņa labsirdību, ka licis sunīti iekšā laist, ļāvis pie brūtes kājām apgulties, ieņēmis ratos, - ķēniņš to iecēla par savu pirmo padoma devēju.
  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google