Pasakas.net

Pasakas

Dažādi kustoņi par palīgiem

Teicējs: Inga Spriņģe

LejuplādētMP3
DADIKU~1600.jpg
Ilustrators: Kaspars Studāns
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Vienam ķēniņam bija ļoti skaista meita. Pats saucis to vienādi par Skaistīti. Bet ķēniņam nomira sieva, Skaistītes māte, viņš apprecēja citu sievu. Tai arī bija bērni, tomēr tie nebija ne pusē tik skaisti. Tādēļ pamāte apskauda Skaistīti un vienādi vien uzplijās ķēniņam, lai liek Skaistīti nogalināt. Ķēniņš, zināms, to nekad negribēja darīt.

   Bet reiz ķēniņš palika tāds domīgs, jo nebija ne dienu, ne nakti no sievas miers. Beidzot viņš aizgāja uz svešām zemēm un atvēlēja sievai, lai darot ar Skaistīti, ko gribot. Sieva lika bendem Skaistīti mežā novest, kur citi neredz un nogalināt. Bet liels suns aizskrēja Skaistītei līdz. Mežā Skaistīte ļoti lūdzās, lai nesit viņu, lai sit suni. Labi, bende nosita suni un pārnesa suņa kuņģi ķēniņienei, rādīt, teikdams, ka Skaistīti esot nokāvis.

   Bet Skaistīte klejoja pa mežu noraudājusies. Te pieradās lācis, mīlīgi runādams: "Skaistīte, meitiņa, neraudi velti, sēdies man mugurā - pārnesīšu savā mājā!"

   Skaistīte gan tā kā negribēja, jo domāja: kāda tad lācim māja var būt? Bet kad nu ne pavisam neatlaida, tad kāpa arī mugurā. Lācis aiznesa to vecā, vecā pilī. Tur nebija nekāda jaukuma, ēka vispār nokvēpusi, puķes visas novītušas. Lācis ieveda Skaistīti pilī, izvadīja pa visām istabām un teica tā: "Te tu nu dzīvosi un sauksi mani par brāli, es saukšu tevi par māsu! Bet dienas trīs nebūšu mājā, tad tu nu nelaid neviena iekšā, lai būtu, kas būdams - tikai mani ielaidīsi, kad pārradīšos."

   Labi. Otrā dienā, lācim aizejot, brīdi bija miers, bet tad sāka kaķis ņaudēt pie durvim. Jau lāča māsa gribēja durvis atvērt, bet laikā vēl atminējās lāča vārdus un nelaida vis. Pārnāca lācis, prasīja Skaistītei: "Vai bija arī kāds?"

   "Bija gan, bet neielaidu!"

   "Tas labi! Nu iešu atkal uz lauku, nevaru nosacīt, cik ilgi - bet tā kā neviena nelaid pilī, tikai mani."

   Labi, lācis aizgāja un tādu brīdi bija miers, bet tad sāka putns ap logu lidināties, lai palaižot iekšā! Jau lāča māsa gribēja durvis atvērt, te laikā atminējās lāča vārdus un nelaida vis. Pārradās lācis un vaicāja Skaistītei: "Vai bija arī kāds?"

   "Bija gan, bet neielaidu!"



  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google