Pasakas.net

Pasakas

Desmit stirnas

Teicējs: Arta Skuja

LejuplādētMP3
Desmit stirnas600.jpg
Ilustrators: Elita Kaņepe
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Kādam ķēniņam bij princese, kas varēja katru mīklu uzminēt. Caur to princese bij izdaudzināta pa pus pasauli. Visi nāca gudro princesi apbrīnot, visi pēc viņas precēt. Beidzot ķēniņš saka: "Ilgāki to nevaru vairs izturēt: katru dienu mana pils no preciniekiem, kā piebāzta. Tagad izlaidīšu šādu ziņu - kas manai meitai tādu mīklu uzdos, ko viņa nevar uzminēt, tas lai tad viņai paliek par vīru, bet tos, kas manai meitai mīklas uzdos, kuras viņa var uzminēt - likšu pakārt."

   Tas līdzēja, jo no tās dienas lielo precinieku drūzmu ne redzēt neredzēja.

   Tā tas palika labu laiku.Te uz reizi trīs tēva dēli tikmēr lielās, kamēr salielās ar princesi spēkoties. Vecākais brālis iet ar savu gudrību pirmais uz pili. Viņa mīklas bij gudras, bet princeses atbildes vēl gudrākas. Nekā darīt - jāiet pie kārtavām. Otram brālim neizgāja labāki. Nu taisās jaunākais brālis uz pili, bet tēvs, māte vairs to nelaiž. Kas tad būšot pēc viņu nāves mājiņā palikt, kas abiem vecumā maizes dot. Jaunākais brālis tomēr neatlaižas, viņš krīt klāt lūgties, kamēr tēvs atvēlē arī. Bet māte ne uz to pusi, divi dēli esot jau palikuši pie kārtavām, - trešo ne par ko nelaidīšot.

   "Kad tu izčibētu - nu jārauga klusu aizkļūt!" tas nodomā pie sevis. Kādu dienu dēls saka mātei: "Klausies, māmuliņa, man jājāj uz mežu stirnas šaut, ielieci cibiņā pavalga tiesu un kulķenītē maizes klinciņu."

   Bet māte tūlīt nomana uz kurieni dēls nodomājis aizkļūt. Viņa sadusmojās un ieber klincītī nāves zāles, pie kam raudādama nočukst: "Tikpat, kamēr tu mirsti pie kārtavām, mirsti labāk uz ceļa, mazākais man nebūs tas kauns jānes, ka trīs dēli tādā negodā miruši!"

   Jaunākais dēls paņem savu šaujamo rīku un aizjāj. Bet uz ceļa zirgs nokāst. Dēls domā: "Pag, pag! iedošu maizes klincīti gan tad tu atžirgsi." Zirgs apēd klincīti un nosprāgst, divas vārnas pielaižas zirgam acis knābāt - tās arī nosprāgst. Dēls iebāž vārnas kulītē un aiziet. Ap vakaru tas ieiet kādā mājiņā, kur vecmāte ar divpadsmit dēliem dzīvo. Dēli, visi divpadsmit, briesmīgi slepkavas,bet tai brīdī tik māte vien mājā.

   "Vaj nav ko iekost?" jaunākais dēls vaicā.


  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google