Pasakas.net

Pasakas

Galdaut, klājies! auniņ, gremo! runga, siti!

Teicējs: Normunds Rutulis

LejuplādētMP3
Galdaut,klajies,auniņ,gremo,runga,sit.jpg
Ilustrators: Kaspars Studāns
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

   Gada galā vīrs iedevis muļķītim rungu, sacīdams: "Uzcītīgi tu man kalpoji, labu algu dabūsi! Šī runga vairāk vērts, nekā nauda. Tev tik jāuzsauc, runga siti! tad runga tūlīt mizos katru, kas tik tev iedomājies pāri darīt."

   Muļķītis pateicies un aizgājis uz mājam. Bet pusceļā uznācis vakars, bijis jāiegriežas pie tā paša saimnieka pārgulēt, kur toreiz abi brāļi gulējuši. Saimnieks uzņēmis labprāt, bet gribējis arī zināt, kas tā par rungu. "Tā ir tāda runga, kurai nevar teikt: runga, siti!" muļķītis atbildējis un nolicies gulēt.

   Bet, kamēr šis gulējis, saimnieks tīkojis pēc rungas. Viņš domājis: "Ja galdauts un auns tik derīgi, tad jau runga būs vēl derīgāka." Un tūlīt paņēmis rungu, uzsaukdams: "Runga, siti!" Acumirklī runga paklausījusi: uzlēkusi saimniekam mugurā un devusi un devusi. Iesākumā nabadziņš gan kaunējies bļaut, bet, kad jau vis pāri rādījušies zilumi, tad sācis bļaut nelabā balsī, tad skrējis muļķīti modināt, lai pestījot. Bet muļķītis teicis: "Ja atdosi galdautu un aunu, ko brāļiem noņēmi, tad pestīšu."
   "Atdošu, atdošu!"

   Labi. No rīta muļķītis pārgājis ar galdautu, aunu un rungu mājās un teicis tēvam, lai saaicinot viesus. Tēvs domājis: "Laikam atkal rādīs kādas blēņas, bet, ja nu tā grib, saaicināšu ar’."

   Viesi sanākuši. Bet muļķītis nerādījis vis blēņas. Kā uzsaucis: "Galdaut, klājies" tā arī bijuši ēdieni, dzērieni tie visulabākie. Visi ņēmušies mieloties. Pēc maltītes muļķītis vēl iestiepis aunu, licis tam gremot dukātus un apdāvinājis visus bagātīgi;tik abiem gudrajiem brāļiem vēl ar to nepieticis. Tie zaimojuši muļķīti, teikdamies, ka galdautu un aunu viņi nopelnījuši un nevis muļķītis. Ja muļķītis esot nopelnījis kaut ko, tad lai rādot šurp. To dzirdot, muļķītim aptecējusies sirds;viņš iesaucies: "Te ir mans nopelns: runga siti!" Acumirklī runga klupusi brāļiem, zaimotājiem virsū un devusi un devusi. Šie saukuši lai glābjot, lai pestījot, bet muļķītis atteicis:

   "Ātrāk nepestīšu, kamēr apsolāties mani nekad vairs par muļķi nesaukt, nedz arī zaimot." Brāļi apsolījušies;muļķītis tūdaļ atpestījis.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google