Pasakas.net

Pasakas

Galdiņ, klājies!

Teicējs: Aivars Krancmanis

LejuplādētMP3
Galdin_klajies_Studans.jpg
Ilustrators: Kaspars Studāns
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

   "Došu, tēvs, ko kule spēs!"zēns atbildēja, samaksāja vecītim 10 dālderu, paņēma sprigulīti un griezās uz mājām. Arī viņam uznāca nakts pie tā paša kroga un viņš palika te par nakti. Gulēt iedams, tas krodzeniekam piekodina, lai nesaka: "Sprigulīt, laukā!"Bet ziņkārīgais krodzenieks, ar buciņu un galdiņu bagāts palicis, pārkāpj arī šoreiz piekodinājumu. Bet tavu nelaimi! tiklīdz izteica: "Sprigulīt, laukā!"te sprigulītis no tarbiņas ārā, krodzeniekam virsū un dod, kur tik trāpa, vai acs, vai galva. Krodzenieks sāka mukt, sprigulītis tam pakaļ un dod, ka dod. No trokšņa uzmodās zēns. Krodzenieks no sprigulīša nevarēdams nekā atgaiņāties, gāja zēnu lūgties, lai sprigulīti apturētu. Zēns atteica: "Tik tad apturēšu sprigulīti, kad tu atdosi manu brāļu lietas, buciņu un galdiņu!"

   Krodzenieks apsolījās. Zēns nu apturēja sprigulīti, teikdams: "Mīļais sprigulīt, ej labāk nogulies tarbiņā!"

   Bet krodzenieks liedzās to dot, ko bija apsolījis, kad sprigulītis bija apstājies. Zēns uzsauca sprigulītim: "Sprigulīt, laukā! un dod otrtik daudz!"

   Sprigulītis arī tūlīt no tarbiņas ārā un dod atkal krodzeniekam, kur tik trāpa, otrtik daudz, kā pirmo reizi. Krodzenieks sāka atkal lūgties, lai tik sprigulīti apsaucot, būšot jau visu atdot. Zēns apsauca, bet krodzenieks vēl negribēja dot, teikdams, ja nebūtu sists, tad gan atdotu. Sitienu dēļ ne par ko nebūšot atdot. Zēns uzsauca atkal spriguIītim: "Sprigulīt, laukā! un dod trīsreiz tik daudz!"

   Sprigulītis arī tūlīt no tarbiņas ārā un dod krodzeniekam, kur klāt tikdams, kamēr krodzenieku gandrīz pavisam pasita. Zēns sprigulīti tik tad apsauca, kad krodzenieks bija licis buciņu un galdiņu atnest.

   Zēns izmēģināja abus, vai tiešām tie ir pareizie, un tik tad, kad tos par tādiem bija atradis, griezās uz mājām. Tēvs ar abiem brāļiem viņu sagaidīja un ņēmās tūlīt visas trīs lietas izmēģināt.

   Ar naudu, ko buciņš saspēra, tie izrīkoja lielas viesības. Viesi nespēja visa baudīt, ko galdiņš tiem no ēdieniem un dzērieniem gādāja. Pēc viesībām katrs brālis paņēma savu īpašumu: vecākais buciņu, vidējais savu galdiņu, jaunākais sprigulīti un visi dzīvoja laimīgi.
  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google