Pasakas.net

Pasakas

Ķēves dēls Kurbads

Teicējs: Māra Krontāle

LejuplādētMP3
Kurbads600.jpg
Ilustrators: Anna Pižova
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

   «Kāpēc neari? Kuņa netiek, ķēve nekāpj, un tad vēl par to dusmoties.»

   «Nē, nē, dusmīgs neesmu.» «Nu, tad labuma diezgan, dodi citu darbu!»

   No rīta velns liek zirgu stalli mēzt, kurš gadu gadiem nav sekumu redzējis. Kurbads papūš stabulīti, rūķīši klāt - un grūž, un sviež, un met, un ved, kamēr stallis viens divi tukšs. Vakarā velns nāk skatīties, jā, nekā darīt.

   No rīta velns liek ar ķēvi, velnamāti, veselu asi malkas no meža pārvest. Iekrauj asi malkas - ķēve nevelk. Kā nevelk, tā Kurbads ar vāli klāt - un mēro un mēro.

   «Ko tu gar maniem sāniem gribi taču izmērot?» ķēve jautā.

   «Lai, lai, ķēvīte, gribu no taviem sāniem pastalām ādu slejas izgriezt, lai vari vieglāk vezumu pārvilkt!»

   «Negriezi, negriezi, varēšu tāpat pavilkt!»

   Ķēve velk un pārvelk. Mājā velns uz ķēvi traks, bet ķēve atbild:

   «Tev branga mute! Ej velci tu, tad redzēsi, ko ar Kurbadu iesāksi!»

   «Vai esi dusmīgs?» Kurbads jautā.

   «Nē, nē, dusmīgs neesmu.»

   «Nu, tad labuma diezgan, dodi citu darbu!»

   No rīta velns liek pusdienas maltītei vienu aitu nokaut. Kurbads uzstāj, lai parādot, kuru būšot kaut, bet velns atbild:

   «Kauji to, kas virsū skatās.»

   Nu aiziet uz kūti kaujamo meklēt, bet, tā kā visas virsū skatās, tad ņemas arī visas apkaut. Velns traks, bet Kurbads uzprasa:

   «Vai esi dusmīgs?»

   «Nē, nē, dusmīgs neesmu!»

   «Nu, tad labuma diezgan, dodi citu darbu!»

   No rīta velns liek atnest divi siekus miltu, no kuriem ķiļķeni jāvāra, viens sieks ķiļķenu jāapēd Kurbadam, otru ēdīs velns. Kurbads nosēžas velnam aiz muguras un sabāž ķilķenus aizkreklī. Velns ēd, ēd, bet pārēdas un mocās cauru nakti. No rīta velns liek pirti kurināt - iešot pērties, dziedināties.

   Pirtī nabadziņš kunkst un sten:

   «Vai zini, Kurbad, esmu drusku pārēdies. Kā tev?»

   «Man arī tā nelabi, bet es zinu zāles, pārgriezīšu ar zobinu vēderu, lai ķiļķeni izkrīt.»

   Kurbads iziet priekšnamiņā, izber ķilķenus plānī un tad saka uz velnu:

   «Tagad esmu vesels kā rutks!»

   Velns rauga arī griezt vēderu pušu, bet nevar, nejauki sāp. Kurbads smejas, pie zemes liekdamies, bet velns neatsaka ne vārdiņa, tik dusmās noņurd:

   «Tam jau nestipruma zāles bijušas nebijušas. Tam knauķim savāda daba, savāds spēks.»

   Abi nu peras mēnesnīcā līdz pusnaktij. Te uz reizi velns pakampj savu desmit birkavu smago cirvi un saka uz Kurbadu:

   «Še cirvis, iesim uz mežu pēc ozola.»


  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google