Pasakas.net

Pasakas

Lūsiņa

Teicējs: Rūta Reinika

LejuplādētMP3
Lusina_Kanepe.jpg
Ilustrators: Elita Kaņepe
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru
   Kādā dienā atnākusi audžumāte un solījusies viņu izārstēt. Vecene izkurinājusi pirti un aizvedusi jauno sievu pērties. No pirts ārā nākot, vecene uzsviedusi viņai virsū lūša ādiņu, teikdama:

«Tev jāpaliek par lūsiņu un jāskrien viss mūžs pa mežu.»

   Jaunā sieva palikusi par lūsiņu un aizskrējusi. Vecene atvedusi savu meitu un ieguldījusi jaunās sievas gultā. Pārnācis mājās kungs un gribējis sievu apsveikt, bet vecene nelaidusi klāt:

   «Ko nu, kungs, viņu traucēsiet, viņa ļoti slima.»

   Kungs netraucējis arī, bet brīnījies un bēdājies - mazais brēcis vienā brēkšanā.

   Reiz auniņš sacījis sulainim:

   «Uzsien to bērniņu man uz radziņiem, es viņu panēsāšu.»

   Sulainis uzsējis, un auniņš aizskrējis mežmalā, sakūris uguni un saucis:

   «Lūsiņ, lūsiņ, tavs bērniņš gauži raud, tavs vīriņš grūti pūš!»

   Atskrējusi lūsiņa, nobridusies līdz pusei rasā, nometusi lūša kažociņu, un sulainis redzējis viņā bērniņa māti. Viņa pabarojusi bērniņu un teikusi:

   «Rīt tu, brālīt, sauc stiprāk, es būšu tālāk aizskrējusi.»

   Viņa uzsējusi bērniņu auniņam uz radziņiem, uzmetusi sev lūša ādiņu, palikusi par lūsiņu un ieskrējusi mežā. Auniņš pārnesis bērniņu mājās.


  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google