Pasakas.net

Pasakas

Mantkārīgā līgava

Teicējs: Antra Bigača

LejuplādētMP3
mantkariga_ligava_renate_pomere0001.jpg
Ilustrators: Renāte Pomere
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Reiz kādam ļoti bagātam saimniekam bijusi viena vienīgā meita. Tēvs gribējis meitu izprecināt, bet meita stīvējusies pretim, sacīdama: "Neiešu ne pie viena, kamēr negadīsies tāds, kam tikpat daudz mantas, ka man!"Gan nākuši tādi, bet tik daudz mantas nevienam nebijis. Beidzot viens tomēr atgadījies, kam gandrīz tikpat daudz bijis: tik viens dukāts iztrūcis.

"Nu, tas maza lieta!" meita teikuse.

"Rītu ies gar ezeru bagāts saimnieks, izeji pretim, atņemi dukātu un pašu iegrūdi ezerā, tad varēsim precēties."

Sacīts - darīts. Nelaimīgais saimnieks gan lūdzies, lai jel mazākais dzīvu atstājot, bet nekā: viens grūdiens - ezerā iekšā. Dziļajā dzelmē slīkonis tik vēl attapis iesaukties: "Lai Dievs tev to atmaksā!"un tad pazudis. Briesmoņa pasmējies par šiem slīcēja vārdiem un griezies uz mājām, bet tai pašā acumirklī stipra, bārga balss saukuse:

"Ātrāki tev neatriebšos, kā pēc trīsdesmit gadiem!"

Mājās briesmoņa tūlīt rādījis savai līgavai atņemto dukātu, pie kam pastāstījis, ko svešā balss pasludinājusi. Mantkārīgā līgava pagrābuse dukātu smiedamās: "Lai sauc, lai, tas jau vēl ļoti ilgi ko gaidīt, trīsdesmit gadi lielu lielais laiks! Tagad labāk runāsim tik no kāzām. "

Abi saprecās. Un paskaties tik: visā dzīvē tiem cauru mūžu tik laimīgi vedās, ka ne vistas ola postā neaiziet. Tādā neredzētā laimē trīsdesmit gadi aiztek, kā viena diena.

Te kādu dienu pie laimīgajiem ļautiņiem ienāk sirms ubags un lūdzās ēst. Bet saimniece atraida sirmgalvi, lai ejot uz citām mājām;viņai neesot vaļas, esot vistas jāraugot un cālēni jāēdinot. Sirmgalvis, to dzirdēdams arī vairs neplijās pēc maizes, tik lūdzās, lai atvēlot tāpat atpūsties. Nu tādu nieciņu saimniece labprāt atvēl un tad aizsteidzās pie vistām. Tomēr ilgu tur nepaliek, it drīzi tā atpakaļ un saimniekam uz ādu: "Dzeni to ubagu projām! Tas ir pats nelaimes putns: man saplīsa vistas ola! Dzeni to projām: man saplīsa vistas ola!"

Un, kamēr šī tur tā bļaustās, te puisis ieskrien elsdams: "Saimniek, lācis nule pat saplēsa visus zirgus."

To dzirdēdams, saimniece vēl trakāki saimniekam virsū: "Dzeni to plukatu projām, jo tas ir un ir pats nelaimes putns!"

Un, kamēr šī tur tā bļaustās, te gans elsdams klāt: "Saimniece, vilks saplēsa visas govis un avis!"To dzirdēdama, saimniece paķer koku un dzīs ubagu ar negodu laukā, bet tai pašā acumirklī stipra, bārga balss sauc aiz durvīm: "Nelaimīgais nāci tu ārā, es tiem laimīgajiem gribu atriebties!"

Un līdz ko ubags pār slieksni, te atverās zeme vaļā un mājas nogrimst ar visu saimnieku un saimnieci, tik bezdibiņu ezers paliek tai vietā.


  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google