Pasakas.net

Pasakas

Nabags un bagātnieks

Teicējs: Aidis Tomsons

LejuplādētMP3
Kungs un nabags.jpg
Ilustrators: Anna Pižova
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Diviem kaimiņiem mājas itin tuvu kopā: viens ir bagāts, otrs nabags. Reiz nabagajam piedzimst dēls. Nevarēdams mācītājam par kristīšanu aizmaksāt, tas palien no bagātā kaimiņa sešus zeserus un apņemas 2 nedēļu laikā atdot. Pēc divām nedēļām bagātais kaimiņš iet naudai pakaļ. Nabagais viņu ieraudzījis, pasteidzas gultā iegulties un pieteic sievai, lai sakot, ka nomiris. Kaimiņš apskatās mirēju un aiziet. Bet pa brītiņam tas griežas atpakaļ, ielien klusu nabaga maizes kambarī un sāk kviekt kā cūka.

   "Lai Dievs nogriež! nu kaimiņu cūkas maizi apēdīs!" mirējs iesaucas, tad knaši paķer rungu un ieskrien maizes kambarī: "Uš ārā, uš!"

   Bet bagātais, smieklus valdīdams, atbild: "Labdien, nelaiķi! Kā klājas viņā pasaulē? Nu, tālu arī bij tev ko braukt, tādēļ manus zeserus būsi ceļā izdevis. Šodien viņus arī neprasīšu, lai paliek vēl uz divām nedēļām."

   Nabagais saprot šādu valodu, tas nokaunas un nesaka nekā. Pēc divām nedēļām nabagais izrok kapsētā kapu, ielaiž zārku un ieguļas pats zārkā. Tad pavēl sievai visu bedri ar skujām pielikt un tikai plānu kārtiņu zemes pārbārstīt, lai nenoslāptu. Ap vakaru bagātais klāt pēc naudas. Sieva bēdīgi raud, ka nu vīrs patiesi nomiris, ja neticot, lai ejot kapsētā raudzīt. Aiziet uz kapsētu - jā, liekas gan, ka aprakts..

   "Labi, lai nu dus, kamēr piecelsies!" bagātais mierina sievu un raida tik uz māju, bet pats paslepu paliek pie kapa un kārpīdams mauro kā vērsis, kauc kā vilks, rūc kā lauva. Nomirējs, tādu troksni dzirdēdams, sabīstas un domā, ka viņu nu dzīvu apēdīs, pieceļas un bēg. Bet bagātais saķer aiz skausta sacīdams: "Brālīt! tā nav labi. Ja seši zeseri nav, lai paliek vēl uz divām nedēļām, bet slapstīties nevajaga!"

   Paiet atkal divas nedēļas, bet tā pati nelaime - kā nav, tā nav naudas. Nabagais nu atkal nozūd baznīcā, līķu pagrabā, ieguldamies vecā zārkā. Bet bagātais šinī reizē paņem maizes kuli līdz un domā aiz altāra klusi nogaidīt, cik ilgi šis tur gulēs. Atnāca pusnakts Te slepena velve atveras un liels pulks velnu saronas pagrabā naudu skaitīt. Nabagais, to dzirdēdams, uzsper zārkam vāku un izbiedē visus velnus. Velni aizmūk un atstāj lielu naudas čupu pagrabā. "Ak, kad nu būtu mans kaimiņš tuvumā, tad atdotu savu parādu un vēl pusi no čupas."

   Kaimiņš tūdaļ paver pagraba durvis un saka: "Še jau esmu!"

   "Labi, ka atnāci! Bet ar ko naudu izmērīt?" nabagais žēlojas.

   "Redz, kur viena cepure!" bagātais iesaucas un norauj velnam, kurš ziņkārīgi atpakaļ atlīdis, cepuri no galvas. Velns aizskrien, klupdams, krizdams bez cepures. Uz māju ejot, bagātais kaimiņš saka: "Tev, brāl, laba sirds, jo atdevi tūdaļ zeserus un vēl pusi no dabūtās naudas."

   "Man laba sirds, bet tev naģīgs prāts, ja nebūtu tu pēc zeseriem tā dzinies, es nebūtu slapstījies un velnus aizdzinis."

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google