Pasakas.net

Pasakas

Pelēkais vilks

Teicējs: Haralds Šagbazjans

pelekais_vilks_kanepejpg.jpg
Ilustrators: Elita Kaņepe

Reiz kādam saimniekam bijušas divas meitas. Vienai meitai tēvs apsolījis zelta lokus, otrai zelta vijoles.

   Kādu rītu tēvs pacēlies labi agri un gājis zelta lokus un zelta vijoles meklēt. No ozola iznācis pelēks vilks un prasījis: "Ko tu laba meklē?"

   "Meklēju zelta lokus un zelta vijoles!"

   "Tās lietas man ir, bet ja gribi viņas dabūt, tad apsoli man to atdot, ko mājās iedams vispirms ieraudzīsi."

   Labi. Saimnieks nu paņem zelta lokus, zelta vijoles un aiziet. Pret mājam nākot, tas domā: "Kaut jel kādu suni, kaķi, vispirms ieraudzītu." Bet saimniekam nodoms neizdevās: līdz ko ver vārtus vaļā, jaunākā meita pretim: "Tēt, vai dabūji gan zelta lietas?"
Šis gan māj rokam, lai nenāktu, bet tikpat: kas redzēts, tas redzēts.

   Otrā rītā pelēkais vilks nosūta citu vilku jaunākai meitai pakaļ. Bet tēvs, māte sagudro, labāk savas meitas vietā iedot rokas meitu. Vilks paņem rokas meitu un saka: "Sēd uz mana pelēkā cundur-pundur kažoka!"

   Vilks aiznes rokas meitu uz mežu ozolā.

   No rīta pelēkais vilks ienes traukā ūdeni, noliek meitai priekšā, lai nomazgātu muti un tad mīļi prasa: "Nu, ko tu mājās būtu darījuse? Kas tev te nekaiš!"

   "Kas nu kaiš! mājās tagad vārītu saimniekam brokastu."

   "Tad tu neesi viņa jaunākā meita?"

   "Ne, jaunāko meitu saimnieks negribēja vilka rīklē grūst - iegrūda mani."

   "Kad tu tā runā, tad ej atpakaļ!"


   Vilks nu atnes rokas meitu atpakaļ un prasa jaunāko meitu. Jā, jā, tie tev dos gan jaunāko: iedod gana meiteni.

   Vilks paņem gana meiteni un saka: "Sēd uz mana pelēkā cundur-pundur kažoka!"

   Vilks aiznes gana meiteni uz mežu ozolā.

   No rīta pelēkais vilks ienes traukā ūdeni, noliek meitai priekšā, lai nomazgātu muti un tad mīļi prasa: "Nu ko tu mājās būtu darījuse? Kas tev te nekaiš!"

   "Kas nu kaiš! Mājās tagad dzītu lopus ganos."

   "Tad tu neesi saimnieka jaunākā meita?"

   "Nē, jaunāko meitu saimnieks negribēja vilka rīklē grūst - iegrūda mani."

   "Kad tu tā runā, tad eij atpakaļ!"

   Vilks nu atnes gana meiteni atpakaļ un tad noprasa itin īsi: "Saimnieks, vai dosi savu jaunāko meitu jeb ne, ja vēl krāpsi, tad tapsi te izputināts!"

   Tagad saimniekam gribot negribot jādod īstā. Vilks paņem jaunāko meitu un saka:

   "Meitiņ, sēd uz mana pelēkā kažociņa - mēs viegli aiziesim!"

   Abi aiziet kā vēji uz mežu un nozūd ozolā.

   No rīta pelēkais vilks ienes traukā ūdeni, noliek meitai priekšā, lai nomazgātu muti un tad mīļi prasa: "Nu, ko tu mājās būtu darījuse? Kas tev te nekaiš!"

   "Vai, kur man te labi! Mājās tagad taisītu māmiņai gultu!"

   "Tad tu esi īstā!"

   To sakot, pelēkais vilks paliek par slaiku ķēniņa dēlu un lielais ozols par skaistu pili. Viņš apprec saimnieka jaunāko meitu un dzīvo laimīgi.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google