Pasakas.net

Pasakas

Zvejnieks un viņa sieva

Teicējs: Līga Puriņa

LejuplādētMP3
Zvejnieks un viņa sieva.jpg
Ilustrators: Kaspars Studāns
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Vienreiz dzīvoja viens nabags zvejnieks ar ļoti negantu sievu. Viņiem tikai bija maza būdiņa.
Reiz zvejnieks aizgāja zvejot un izzvejoja zelta zivi, bet zivs lūdzās, lai viņu palaižot, viņa darīšot visu, ko tik vien vēloties, lai tik uzsaucot: "Zelta zivtiņa, palīdzi man!"
Vīrs pārgājis mājās bez nevienas zivs, sieva gribējusi viņu no mājām izdzīt, bet viņš sācis stāstīt savus piedzīvojumus. Sieva atcirtusi: "Tad tūliņ ej uz jūrmalu un saki, ka es gribu būt par saimnieci."

   Viņš arī nogājis uz jūrmalu un saucis: "Zelta zivtiņ, palīdzi man!" Tūliņ izpeldējusi malā tā pati zivtiņa un jautājusi: "Ko vēlies?"

   "Mana negantā sieva grib tikt par saimnieci."

   "To tu dabūsi, ej tik mājās."

   Vīriņš jau par gabalu redzējis, ka ir lielas saimnieku mājas un ka kalpones kopj lopus un saimniece viņiem dod darbu. Viņš vēl nebija iegājis iekšā, kad jau saimniece bija pretī un sacīja: "Taisies, kā tiec uz jūrmalu un gādā, ka es valdu par pili."

   Vecītis apdomājās, aizgāja uz jūrmalu un sauca: "Zelta zivtiņa, palīdzi man!" Izpeldēja tā pati zivtiņa un vaicāja: "Ko vēlies, vīriņ?"

   "Mana negantā sieva grib tikt par pils valdnieci."

   "Ej tik mājās," sacīja zivtiņa, "to tu dabūsi."

   Vīriņš jau no tālienes redzēja greznu pili, tur sulaiņi skraidīja no vienas vietas uz otru, un viņa sieva mirdzēja vienā zeltā. Vīriņš nebija vēl ne iekšā iegājis, ka pils valdniece skrien pretim un saka: "Gādā, ka es valdu par pilsētu."

   Vīriņš negribēja vairs iet, jo bija gluži nokusis, bet viņa sieva lika sulaiņiem viņu pērt. Vīriņš aizvalkās uz jūrmalu, kur bija sacēlusies vētra, un sauca: "Zelta zivtiņa, palīdzi man!"
Bet zivtiņa neiznāca. Tad viņš sauca vēlreiz un zivtiņa iznāca un prasīja, ko vēloties.

   "Mana negantā sieva grib valdīt par pilsētu." Zivtiņa sacīja: "Ej mājās, to tu dabūsi."

   Vīriņš pārgāja mājās un viņa sieva sēdēja jau uz troņa un valdīja par pilsētu. Bet sieva vēl nebija mierā un sacīja: "Gādā, ka es valdu pār debesi un zemi." Vīriņš gan negribēja iet, bet sieva viņu piespieda. Nogājis pie jūras, viņš sauca tos pašus vārdus, bet zivtiņa nenāca, jo uz jūŗas bija stipra vētra. Viņš sauca vēl reiz, tikpat vēl nenāca.

   Trešo reizi zivtiņa tomēr iznāca un prasīja : "Ko vēlaties, vīrs?"
   "Negantā sieva grib valdīt par debesi un zemi!" Zivtiņa atbildēja: "Jūs, ļaudis, esat par daudz mantkārīgi. Tāpēc lai notiek viss tāpat, kā agrāki bijis!" To teikusi, zivtiņa pazuda.
Vīrs pārgāja mājā un viņa sieva atkal sēdēja vecās mazās būdiņas priekšā.


  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google