Pasakas.net

Pasakas

Zvēri rok upi

Teicējs: Elmārs Tannis

LejuplādētMP3
zveri rok upi.jpg
Ilustrators: Irina Lūse
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Kad Dievs jau bija radījis kokus, mežus, krūmus, zvērus, putnus un zivis jūrā, tad Daugavas vēl nebijis. Visi zvēri un putni, bez darba būdami un savā vaļā dzīvodami, sākuši toreiz savā starpā ķildoties un nīdēties.

   Lai šādas ķildas reiz beigtos, tad Dievs nolēma zvēriem un putniem dot darbu. Viņš sasauca visus zvērus, putnus un zivis. Tie, viņa balsi dzirdēdami, nāca tūdaļ klausīties viņa pavēles. Kad visi bija sanākuši, tad Dievs viņiem vēlēja rakt Daugavu.

   Tūdaļ darbs arī sākās, jo visi zvēri, putni un zivis itin naigi sāka strādāt. Zaķis un lapsa — tiem bija veiklas kājas — mērīja upei ceļu: zaķis papriekšu lēkdams un lapsa pa zaķa vilkto stigu ar kuplo asti vilka upei robežas.

   Kurmis, zemes urķis būdams, vilka tūdaļ pirmo vagu un āpsis to kasīdams paplašināja. Lācis, kā jau liels stiprinieks, nesa zemes klēpjiem vien un bēra gubās;tādēļ tad arī gar Daugavas krastiem ir kalni. Tāpat citi zvēri, putni un zivis strādāja, ko nagi nesa, un visas ķildas bija beigtas. Naigi strādājot, darbs ātri šķīrās un upes grava drīzi bija izrakta.

   Nu nāca Dievs apskatīt padarīto darbu un arī lūkoties, vai visi viņa pavēli izpildījuši un strādājuši. Pirmos tas redzēja kurmi un lāci, kuŗi vēl nebija spējuši no darba dubļiem notīrīties. Dievs tos ļoti slavēja par čakliem strādniekiem un vēlēja tiem par godu nēsāt tādas drēbes, kādas tie strādādami bija notaisījuši. Vilkam, kurš daudz bija pūlējies ar purnu un kājām, tas arī atstāja tās uz mūžu melnas. Zosi un pīli arī Dieviņš slavēja par čaklām strādniecēm un atvēlēja tām upē peldēt un mazgāties. Citiem putniem, kas arī strādājuši, bet ne tik čakli, Dieviņš atvēlēja tikai dzert upes ūdeni.

   Dieviņš apskatīdamies ieraudzīja lietus putniņu pa koku zariem lēkājam un svilpojam. Dieviņš viņam prasīja, kādēļ tas neesot strādājis, kā citi putni?

   Lietus putniņš atbildēja itin aši, uz saviem smukajiem, dzeltēnajiem svārkiem rādīdams, kā gan lai ar tādām smukām drēbēm tādu rupju darbu strādājot? Pat Dieviņam pašam tas nebūtu paticis, kad tas savus dzeltēnos svārkus būtu nosmērējis ar dubļiem. Gan viņš esot gribējis strādāt un pūlētes tāpat kā citi, bet tiklīdz kā tas iekāpis dubļos — tas samaitājis savas dzeltēnās bikses un lai visu apģērbu nesamaitātu, vlņš labāk nestrādājis nemaz.


  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google