Pasakas.net

Pasakas

Pasaka par Kristeru un cūkmenu

Teicējs: Cūkmens

LejuplādētMP3
par_kristeru_un_cukmenu.jpg
Ilustrators: Ilze Zemīte
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

   Bija saulains oktobra rīts un Kristers kā parasti devās uz skolu. Skolā Kristeram gāja labi, mācības padevās diezgan viegli un draugu arī netrūka. Taču viņa prāts nebija mierīgs. Jau pāris nedēļas Kristeras juta, ka tiek izsekots. Lai kur zēns ietu, kāds nepārtraukti slapstījās viņam aiz muguras. Bet vakar Kristeram šķita, ka pa pēdām iet jau vairāki. Ļoti nepatīkama sajūta.

   Lai aizgaiņātu nejaukās domas, Kristers piegāja pie avīžu kioska un nopirka Chupa chups konfekti. Saldā karamele nedaudz nomierināja un Kristers pielika soli, lai nenokavētu stundas. Pa ceļam viņš izdzirda savādu troksni. It kā kokam zari lūstu, it kā kastaņi birtu zemē. Kristers pacēla galvu un drosmīgi ielūkojas koka lapotnē. Tur kaut kas kustējās! Puisēna acis sastapās ar dzēlīgu, tumšu acu skatienu. Kļuva baisi, gardā konfekte izslīdēja no rokas, bet Kristeram bija vienalga. Viņš skriešus metās prom no koka zaros glūnošajām briesmām.

   Vēl pēdējais pagrieziens un skola tūlīt būs klāt, taču pavisam negaidīti viņa ceļu aizšķērsoja resns svešinieks ar melnām saulenēm uz acīm. Pat caur tumšo briļļu stiklu, Kristers sajuta tik stindzinošu acu skatienu, ka jebkuram no tā sirds pagurtu un kājas mīkstas kļūtu. Svešais lēnām tuvojās. Kristers nebija no bailīgajiem, taču šoreiz dūša patiešām saskrēja papēžos. Pēkšņi Kristers sev aiz muguras izdzirdēja automašīnas bremžu skaņas. „Esmu glābts”, zēns atviegloti uzelpoja un ieraudzīja brūnu, dubļiem nošķiestu džipu.

   Pavērās auto durvis un no turienes atskanēja spalga, nepatīkama balss: „Kāp nu iekšā, draudziņ!” Kristers ar šausmām saprata, ka tā nav nekāda palīdzība - tās ir lamatas. Svešinieks ar saulesbrillēm un džipa īpašnieks ir uz vienu roku! Resnais jau bija pietuvojies pavisam tuvu, bet no auto stiepās plauksta ar netīriem, aplauztiem nagiem, kas mēģināja satvert Kristera jaku. Likās, ka gals klāt.

   Tomēr pēdējā brīdī Kristers pierādīja, ka nav ar pliku roku ņemams. Viņš pagrūda pusatvērtās džipa durvis pret resnīti ar tādu spēku, ka tuklais vīrs nogāzās gar zemi. Pat saulesbrilles novēlās no acīm. Kristers vēl paguva aizcirst mašīnas durvis un metās prom. Resnais svešinieks tik paguva nopakaļ uzsaukt: „Pagaidi, puisīt, mēs taču gribējām ar tevi sadraudzēties!”, taču Kristers to vairs nedzirdēja, viņš jau bija skolas pagalmā un aši, aši joza uz savu klasi.

   Ieskrējis klasē, Kristers piesteidzās pie loga un lūkoja, vai svešie vēl ir tur, ārā uz ielas. Jā, kritušais bija piecēlies, atkal uzlicis saulesbrilles un sačukstējās ar džipā sēdošo, bet trešais, tikpat nepatīkams tips tērpies treniņtērpā, bija nolaidies no kastaņa zariem uz ietves un vēroja skolas logus. Viņš skatījās Kristeram tieši virsū. Kristers atrāvās no loga.

   -Kas tur ir? - aiz muguras atskanēja klasesbiedra Emīla balss.

   -Paskaties pats! - Kristers klusi nošņācās.

   Emīls izbāza galvu pa logu un cītīgi blisinājās uz visām pusēm.

   -Es neko tādu neredzu, - viņš teica.

   -Tur ir trīs bandīti. Viņi gribēja mani nolaupīt! Jau sen izseko! - Kristers skaidroja, bet Emīls smīkņāja, jo lāgā nespēja tam noticēt.

   -Krister, man liekas, tu par daudz filmas esi saskatījies, - viņš iesmējās.

   -Netici? - Kristers jutās aizvainots - Un vēl draugs skaities.

   Kristers saprata, ka palicis viens savos pārdzīvojumos, bez jebkāda atbalsta. Viņš skumīgs apsēdās savā solā un tāds tur nosēdēja visu dienu.

   Pēc stundām Kristersatgriezās mājās pa citu ceļu. Līkums sanāca, taču tā bija drošāk. Kristers klusi paēda un ielavījās savā istabā. Viņš sēdēja un lauzīja galvu, - ko darīt tālāk? Varbūt pastāstīt par notikušo mammai un tētim? Taču vecāki pa to laiku bija aizgājuši uz teātri un kad viņi atgriezās, Kristers jau čučēja. „Laikam skolā liela slodze, ka jau guļ”, teica mamma, bet tētis piekrītoši nožāvājās, „Iesim arī mēs gulēt.”

Tomēr, lai kā tas no malas neizskatījās, Kristers gulēja nemierīgi. Viņu mocīja murgi. Sapnī viņš pa jumtiem bēga no noslēpumainiem svešiniekiem, kuri visu laiku centās Kristeru noķert un iebāzt maisā. Kristers skrēja un pēkšņi pazaudēja pamatu zem kājām. Viņš krita no jumta un trāpīja tieši atkritumu tvertnē. Sajutis nepatīkamo atkritumu smaku, Kristers pamodās. „Fū, tas bija tikai sapnis”, Kristers atviegloti uzelpoja un pēkšņi izdzirda klusu sēkšanu, kas nāca no gultas apakšas.



  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google