Pasakas.net

Pasakas

Gulbju ligzda

Teicējs: Ingrīda Andriņa

Autors: Hanss Kristians Andersens

   Starp Baltijas un Ziemeļu jūru atrodas veca gulbju ligzda, ko sauc par Dāniju. Tur dzimuši un dzimst daudz gulbju, kuru vārdam mūžam nebūs mirt.

   Sensenos laikos no turienes pulks gulbju laidās pāri Alpiem uz zaļo Milānas līdzenumu, kur bija jauka dzīve. Šo gulbju baru sauca par langobardiem.

   Kāds cits bars ar spīdošām spalvām un uzticības pilnām acīm lidoja uz Bizantiju, nometās tur ap ķeizara troni, izplezdami savus lielos, baltos spārnus kā vairogus, to sargādami. Šos gulbjus sauca par varjagiem.

   No Francijas piekrastes atskanēja izbaiļu kliedzieni par asinskārīgajiem gulbjiem, kas ar uguni zem spārniem laidās turp no ziemeļiem, un ļaudis lūdza: "Dievs, atpestī mūs no mežonīgajiem normaņiem!"

   Anglijas zaļajā krastā jūras malā stāvēja dāņu gulbis ar trīskārtīgu ķēniņa kroni galvā, pacēlis savu zelta scepteri tālu pār visu zemi.

   Pagāni Pomerānijas piekrastē krita ceļos, redzēdami atlidojam dāņu gulbjus ar krusta karogu un paceltu zobenu.

   "Tas bija sensenos laikos!" tu sacīsi.

    Arī jaunākos laikos no ligzdas ir izlidojuši vareni gulbji.

   Gaisā uzšķijas zibsnis, liedams gaismu pār zemju zemēm; spēcīgi cilādams spārnus, gulbis izklīdina biezo, tumšo miglu. Zvaigžņotā debess kļūst skaidrāk redzama, un, šķiet, tā pienākusi zemei tuvāk. Šis gulbis ir Tiho Brahe.

  

   "Jā, tas bija toreiz!" tu atkal teiksi. "Bet tagad, mūsu dienās?" Tagad mēs redzam gulbi aiz gulbja cēlā lidojumā. Viens ļauj savam spārnam slīdēt pār zelta arfas stīgām, un brīnišķas skaņas dzirdamas ziemeļos, Norvēģijas klintis senatnes gaismā paceļas augstāk, iešalcas egles un bērzi. Ziemeļu dievi, varoņi un cēlās sievas parādās uz dziļo, tumšo mežu pamata.

    Redzējām vienu gulbi ar spārnu šķeļam marmora klinti tā, ka tā plīsa un no akmens iznāca tajā ieslēgtie daiļuma tēli, un ļaudis visās zemēs pacēla galvas, lai ieraudzītu šos varenos tēlus.

   Redzējām trešo gulbi izvērpjam domu pavedienu, kas nu stiepjas no zemes uz zemi apkārt visai pasaulei tā, ka vārds zibens ātrumā sasniedz jebkuru pasaules malu.

   Dievam ir mīļa vecā gulbju ligzda starp Baltijas un Ziemeļu jūru. Lai nāk plēsīgi putni pa gaisu to izvazāt — tas viņiem neizdosies! Pat gulbju mazuļi, kuriem spalvu vēl nav, nostāsies rindā gar ligzdas malu, esam to jau redzējuši, un griezīs savas krūtis pretī, lai cērt tajās, lai tek asinis, bet viņi cirtīs gan ar knābjiem, gan ar nagiem.

   Paies vēl gadu simti, gulbji lidos no ligzdas, pasaule tos redzēs un dzirdēs, līdz pienāks laiks, kad garā un patiesībā varēs sacīt: "Tas ir pēdējais gulbis, pēdējā dziesma no gulbju ligzdas!"

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google