Pasakas.net

Pasakas

Kā Jānis brauca nezināmo meklēt

Teicējs: Anta Krūmiņa

Autors: Kārlis Skalbe

drawing_003505_7fe76fc2.jpg
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

«Ei,Jāni!» 
«Ei, Jāni! Ak tu dievs, guļ kā nosists!» Ieva iegrūda vīram ar dunku sānos. 
«Ko? Kas?» Jānis runāja, pa miegam čāpstinādams un laizīdamies; viņa platā mute bij pilna vissaldākā miega.
   «Vai dieviņ!» Ieva grūši nopūtās. Jānis pamodās sievai blakus un sāka klausīties.
   Kas viņai bij? Vai viņa bij slima? Viņš uzlika savu plato roku uz viņas krūts, kura šūpojas kā velēna.
   Zem zemiem griestiem gulēja karsts un tvaikains gaiss. Maize vakarā bij cepta, un lielā krāsns, pret kuru ar visām saimnieka tiesībām bij atslējies gultas kājgalis, neizturami tvīka un garoja.
   «Dzir, dzir.»
   «Dzir, dzir,» circenis dziedāja aizkrāsnē.
   Ieva gulēja vaļā acīm, nometusi segu, un kaut ko domāja.
   «Jāni, saki — kur tā Mellā jūra īsti ir?»
   «Mellā jūra? Sieva, ko murgo? Es nezinu nekādas Mellās jūras,» Jānis atteica. 
   «Nu jā, vai tad tu vairāk ko zini kā art un gulēt,» sieva īgni apsviedās uz sāniem, tā ka platā laulības gulta nokrakšķēja visos četros stūros.
   «Bet, Ieva, ko tad vēl, lai es daru?» Jānis silti apķērās viņai ap kaklu. «Vai tad es tevi negriežu apkārt katru nakti tāpat kā arkls velēnu?»
   Ieva izrāvās viņam no rokām un kā izmisusi uzspiedās ar pieri uz gultas malas.
   «Dzir, dzir,» aizkrāsnē dziedāja circenis.
   Istabā bij karsts un tvaikains klusums.
   «Ieva, nu saki — kā tev trūkst?» Jānis runāja. Viņa lepnums bij aizskarts. «Tev ir māja, bērni. Govis tev vairojas un viss izdodas. Ko tu vēl gribi?»
   «Bērni! Kas man ir no taviem bērniem? Viņi visi ir ar tādām pat platām mutēm kā tu un tāpat nepratīs vairāk kā art, gulēt un nomirt. Vai tu varēsi viņiem ko iemācīt, ka pats nekā nezini!» sieva ar dusmām atteica un piecēlās no gultas.
   Viņa atgrūda zemo logu un uzmetās uz palodzes, tā ka lupstāju valgie, smaržīgie kāti, kuri turpat pie sienas auga, metās viņai pie kailām, karstām krūtīm. Visa mazā māja bij iegrimusi smaržīgos ziedos un zālēs. Aiz ābelēm cēlās migla, tur bija pļava, un grieze, staigādama pa savām nakts tekām, grieza vien­muļīgi un žēli. Kaut kas Ievai vilka vai sirdi no krūtīm laukā.
   Arī Jānis to nakti pazaudēja savu miegu un neva­rēja vairs gulēt.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google