Pasakas.net

Pasakas

Laimīgā ģimene

Teicējs: Ingrīda Andriņa

Autors: Hanss Kristians Andersens

Picture 005.jpg
Ilustrators: Kaspars Studāns
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

   "Es tiešām zinu visdaiļāko," viena skudra teica. "Bet baidos, ka tā lieta neies, jo viņa ir ķēniņiene."

   "Tas nekas," sacīja vecie. "Vai māja viņai ir?"

   "Viņai ir pils," skudra atbildēja. "Visskaistākā skudru pils ar septiņsimt ejām."

   "Paldies!" gliemežu māmiņa sacīja. "Mūsu dēls jau nu skudru pūznī nelīdīs. Ja nezināt neko labāku, tad nodosim šo lietu baltajiem odiem. Tie lido tālu visapkārt gan saulē, gan lietū, tie pazīst skābeņu mežu gan no iekšpuses, gan ārpuses."

   "Mums ir sieva viņam!" sacīja odi. "Simt cilvēka soļu attālumā ērkšķogu krūmā sēž maza gliemezīte ar mājiņu. Viņa ir gluži vientuļa un īstā precību vecumā. Līdz viņai tikai simts cilvēka soļu!"

   "Jā, lai viņa nāk pie viņa!" teica vecie. "Viņam ir skābeņu mežs, viņai tikai viens krūms!"

   Un tad odi atveda mazo gliemežu jaunkundzīti. Pagāja astoņas dienas, kamēr viņa atnāca, bet tas jau taisni bija jauki, tad varēja redzēt, ka viņa ir īstās sugas.

   Un tad viņi dzēra kāzas. Seši jāņtārpiņi spīdēja, cik vien spēja. Citādi viss noritēja klusi, jo vecie gliemeži necieta dzīrošanu un līksmošanu. Bet gliemežu māmiņa teica skaistu runu, tētis gan nevarēja, viņš bija gauži aizkustināts, un tad viņi nodeva jaunajiem mantojumā visu skābeņu mežu un teica, ko allaž bija teikuši, ka tas ir vislabākais pasaulē, un, ja viņi dzīvošot godīgi un kārtīgi un vairošoties, tad viņi un viņu bērni reiz nokļūšot muižā, tikšot vārīti un likti uz sudraba paplātes.

   Un, kad runa bija galā, vecie ievilkās savās mājiņās un nekad vairs nenāca ārā; viņi gulēja. Jaunais gliemežu pāris valdīja mežā un piedzīvoja daudz pēcnācēju, bet viņus nekad nevārīja un viņi nekad nenonāca uz sudraba paplātes. Tāpēc viņi nosprieda, ka muiža ir sakritusi un visi cilvēki pasaulē izmiruši, un, tā kā ne­viens viņiem nerunāja pretī, tad jau tā bija patiesība. Un lietus krita uz zirgskābeņu lapām, lai taisītu bungu mūziku viņiem par prieku, un saule spīdēja, lai padarītu skābeņu mežu krāšņāku viņu dēļ, un viņi bija ļoti laimīgi, un visa ģimene bija laimīga, jo laimīga viņa bija.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google