Pasakas.net

Pasakas

Lillija

Teicējs: Ineta Ķirse

Autors: Anna Sakse

drawing_001257_b0e4a731.jpg
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

     Neskaidras nojautas pārņemts, laupītāju virsaitis Žaks atvēra lādīti, un ko viņš tur ieraudzīja - savu sirdi, kuras tam bija trūcis visus šos ilgos gadus. Un cik dīvaini - tā sāka runāt un teica savam kādrei­zējam īpašniekam:

    - Esi cilvēks un nerādies tāds, kāds tu esi, Lilijai. Labāk lai viņa domā, ka tu esi miris, un saglabā tevi labā piemiņā.

    Žaks aizvēra lādīti un pavēlēja laupītājiem, lai tie atdod to vecītei un parāda kādu zaļāku uzkalniņu, kur it kā būtu aprakts Žaks. Bet laupītāji ceļā puko­jās, ka virsaitis aiz vecuma laikam kļuvis dulns, un norunāja sudraba lādīti paturēt sev. Kapa vietu, nu, to viņi var parādīt, vai mazums te vēja sapūstu smilšu pauguru.

    Nabaga Lilija, viņa vēl arvien tik ļoti mīlēja Žaku - tādu, kāds viņš bija jaunībā. Viņa nespēja atstāt to bez sirds, tāpēc izplēsa no krūtīm savējo sirdi un ieraka paugurā, kur vajadzēja dusēt Žakam.

    No šīs sirds izauga puķe, ko vēl tagad sauc par liliju. Līgavu rota un kapu puķe, uzticības, nevai­nības un cēluma simbols.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google