Pasakas.net

Pasakas

Melnā pasaka

Teicējs: Ēriks Pozemkovskis

Autors: Imants Ziedonis

Melna_pasaka_Sandra0001.jpg
Ilustrators: Sandra Goldberga
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Šī ir melna pasaka. Šī ir tik melna pasaka, ka nekā nevar redzēt. Tajā kaut kas ir, bet nevar redzēt. Aizveriet acis, vēl aizsieniet ar melnu lakatu — un tagad jūs saprotat, cik tajā tumšs? Nekā nevar redzēt. Var tikai ar rokām taustīties. Tumšs kā ellē, vai ne? Šī pasaka jau arī notiek ellē. Sataustījāt to pinkaino? Tas ir Jancis? Nē, tas ir pats velns. Viņš ir tik melns kā zābakbirste. Ar viņu var zābakus tīrīt. Viņam deguns pilns ar pelniem. Iebāziet viņam pirkstu mutē! Jūtat? Pilna mute ar pelniem. Nekutiniet viņu, ka nesāk vēl šķaudīt — pajuks visa pasaule pelnos.

    Taustāmies pa tumsu tālāk. Tāda kā kaste. Tas ir televizors. Velns skatās televizoru. Melnu televizoru, bet nekā nevar redzēt; varbūt viņš arī kaut ko redz, varbūt neredz — bet skatās. Velnu bērni lasa melnas grāmatas melniem burtiem — pilnīgi melnas grāmatas. Un skaudīgi ir velna bērni! Sirds viņiem melna, un sirdī melna skaudība. Ja viens, piemēram, lasa kādu nelabu grāmatu (nelabās grāmatas viņiem skaitās tās labākās), tad otrs izzog no grāmatas visus burtus un apēd, lai citiem nebūtu ko lasīt. Ja kādam velnu bērnam uzdevumu burtnīcā divnieks vai vieninieks (tās viņiem tās labākās atzīmes, piecnieks — vissliktākā), tad citi viņam šos vieniniekus un divniekus no burtnīcas vienkārši izēd, izkož, izgrauž. Briesmīgi šausmoņi! Kamēr viens mācās, otrs pienaglo viņam astes pušķi pie grīdas.

   Pie velniem viss notiek otrādi. Pienu viņi dzer melnu, cukuru grauž melnu. Ūdens pie viņiem ir melns. Melna mute jāmazgā ar melnu ūdeni. Lai neviena balta plankumiņa nebūtu. Vienreiz velna puika nebija izmazgājis ausis. Velna puika bijis izgājis pasaulē un noķēpājies netīrs balts, pārnācis ellē, notīrījies, bet ausis aizmirsis izmazgāt.

   Aiziet uz skolu, ierauga velna skolotājs. Ak šitā! Netīras baltas ausis? Tūliņ ņem un ielej tušu ausī. Bet taustīsimies tālāk. Kas te tup? Tas ir mazais velniņš, viņš sēž uz melna naktspodiņa, uzmanieties, ka nepagrūžat, sāks vēl melnā balsī brēkt.

   Gaisma ellē nedrīkst būt nekāda. Ellei ir septiņas durvis, starp katrām durvīm kambaris, tātad seši priekškambari. Nekad nedrīkst vērt vaļā pirmās un otrās vai citas kādas divas durvis reizē — lai gaisma neiekļūst uzreiz caur divām durvīm. Kad ienāk pirmajā kambarī, tad jāaiztaisa ārdurvis un sākas gaismas ķeršana. Gaismu izķer pa stariņam vien, sasien kūlīšos un ietin melnās avīzēs. Un tikai tad, kad visi stari izķerti un ir pilnīgi tumšs, ienācēji var iet nākamajā kambarī.

 

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz Ideju Foruma bibliotēku (IFB) obligāta.
Biedrība Ideju Forums, LV40008110370, Dzirnavu iela 87-404, Swedbanka LV29HABA0551016088691
Tālr. 29245711,
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google