Pasakas.net

Pasakas

Pasaka par bizi

Teicējs: Ēriks Pozemkovskis

Autors: Imants Ziedonis

Pasaka_par_bizi_Studans0001.jpg
Ilustrators: Kaspars Studāns
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

   Matu Bante neticēja, bet jātic vien bija. Bize tiešām ar Banti vairs tik bieži nepinās. Tas gan nebija no iedomības: Bize vienkārši bija kļuvusi gudrāka un ar citu krāsām negribēja lepoties. Taču Bante sāka uz Bizi skatīties aizdomīgi. Tā apmelota, Bize juta, ka kļūst arvien vientulīgāka un vientulīgāka. Visas frizūras draudzējās ar matu sprādzēm un matadatām, ķemmēm un diadēmām. Daudzas frizūras kaut kā prata mainīties trīs reizes dienā: pie darba tērpiem, sporta tērpiem un vakartērpiem. Daudzām bija savas frizieres, kas uzturēja viņu labo slavu, savas cepures, kas piestāvēja, savi ruļļi, kas piegulēja, tikai Bize palika vienkārši viena. Viņa iztika pati ar sevi. Kad gāja uz balli, visas atrādījās Spogulim. Spogulis Bizi atgrūda: — Tev tur nav ko iet! Kur tu iesi, tāda matu tauva! Matu virve! Striķene! Tevi iekšā nelaidīs! Tu jau esi arī bīstama! Vari kādu deju zālē vēl nosist, pa gaisu griezdamās.   

    — Tu laikam vispār nezini, kurā laikā tu dzīvo, — smējās Džinsi, un viņu bija daudz. Kādi septiņdesmit džinsi. Un vēl astoņdesmit džīnas. Un tās bija vēl Indīgākas. — Nav nekādu cerību, Bizīt! Džinsi un Bize — tas ir neiespējami!

   Tad Bize nolēma doties pašnāvībā. Tikai nevarēja izlemt, kā aiziet no šīs dzīves. Pakārties? Nebija jēgas — viņa jau karājās visu dzīvi, viņa jau dzīvoja šo nedraudzīgo dzīvi karādamās. Slīcināties? Nebija jēgas. Cik reižu viņa bija gulējusi vannā, vannas dibenā, un ārā iznākusi vēl spodrāka un skaistāka. Varētu varbūt nožņaugties, bet cik viņa bija jau bantē žņaugusies, nē, tā nekas neiznāks... Jā! Jā, tieši tā! Viņa nogriezīs sev galvu! Kad Šķēres padzirdēja, ka Bize taisās doties pašnāvībā, viņas piedāvājās palīdzēt. Viņas teica: — Galīgi par velti. Aiz vecas draudzības! — Lai tikai Bize atstājot viņām mantojumā savas mirstīgās atliekas. — Kādas mirstīgās atliekas? — brīnījās Bize. Bet Šķēres tikai savā starpā samirkšķinājās un smējās. Viņas zināja, ka par Bizi bez galvas maksā vairāk nekā par Bizi ar galvu. Tad vienā jaukā dienā Šķēres nogrieza Bizei galvu. Kādu laiku viņas Bizi noturēja atvilktnē, bet, kad sākās sezona, pārdeva Dailes teātrim un saņēma naudu. Dailes teātrī vēl tagad skapī guļ Bize bez galvas.

   Skaista, zeltaina Bize bez galvas. Reizēm parūkas skapī sačukstas: — Vai īsta? Vai tiešām īsta? — un nesaprot, kā varēja tāda skaista, laba un īsta Bize pati doties nāvē. Bet Saspraudes, Šķēres un Ķemme sen jau bija Bizi aizmirsušas: — Ak Bize? Jā, te bija tāda gara muļķe. Nevienam nepatika! Tikai Matu Bantīte, jau veca un izbalējusi, atcerējās un vēl ilgi raudāja. Pēc Bizes viņai vairs labākas draudzenes neatradās. Kādreiz kāda Ondulācija ar viņu paķēmojās, paķēmojās un Banti aizmirsa. Bantīte aizvakar pie skapja durvīm pakārās. Izrādījās, ka arī viņa nevienam vairs nerūpēja. Tur viņa, veca un izbalējusi, karājas vēl šodien.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google