Pasakas.net

Pasakas

Zaļā pasaka

Teicējs: Baiba Geķe

Autors: Imants Ziedonis

drawing_000202_652e1e3c.jpg
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

    Tikai tagad cilvēki saprata, cik daudz pilsētā bijis smaku: benzīna smakas un akmeņogļu dūmu smakas, visu citu dūmu smakas, visu citu fabriku smakas un smakas no atkritumu kastēm, kaķu smakas, pelējuma smakas, līmes smakas, šņabja smakas.

   Visas šīs smakas karājās gaisā, kāpa cita citai pāri, žēlojās cita citai, spiedās cita pie citas, un gaiss bija tik biezs, ka tajā varēja cirvi pakārt.

   Jā, pacelt cirvi gaisā, aizāķēt tāpat ne aiz kā, vienkārši — aiz gaisa, un cirvis paliktu, gaisā karājoties. Gaiss bija tik biezs jau kā ūdens, un cilvēkiem bija grūti paiet. Jūs taču zināt, cik grūti ir tikt uz priekšu ūdenī, kad tas ir kaut vai tikai līdz vēderam vai līdz krūtīm, kur nu vēl — ja pāri galvai! Gaiss bija tik biezs kā ūdens un pāri galvai.

   Daži puikas, kam bija piepūšamās gumijas laiviņas, mēģināja braukt pa ielām laiviņās, un dažās vietās viņiem tas arī izdevās.

   Parkā vardītes kā lēca, tā uz zemes vairs nenokrita, palika gaisā, pa smakām lēkājam. Daži izmēģināja izlēkt pa otrā stāva logu, un arī nekas nenotika — nolēca kā ūdenī vai kā uz matrača, un tas jau arī bija smaku pēlis vai smaku matracis — tik biezs un blīvs.

   No meža uz centru bēga arī trokšņi. Mašīnu rēkoņa un tramvaju grabēšana, dzelzs āmuru dauzīšanās, visādas klaboņas un šņākoņas. Klaboņa ir klaboņa, viņa jau nevar stāvēt neklabējusi, viņa meklēja, kur klabēt. Iestājās starp diviem elektrības stabiem vai diviem stieņiem un svārstījās, un dauzījās starp tiem tā, ka visiem ausis krita ciet. Šņākoņa pūta visās caurulēs, kādas tik pagadījās, piemēram, pie māju stūriem ūdens noteku caurulēs.

   Vārdu sakot, trokšņi bija padzīti un aizbēguši no savām vietām, un nu tie nezināja, ko bezdarbībā darīt. Dārdoņa lēkāja pa skārda jumtiem, bet graboņa vilka pa ielu pilnu skārda vannu ar tukšām pudelēm. Tas bija neciešami.

   Un putekļi! Visas pilsētas putekļi tagad, no meža bīdamies, bēga uz centru. Tie ielīda visur. No rīta radio balss tā bija aizputējusi, ka radio ilgi klepoja un tad tikai sāka runāt. Cilvēki nedzirdēja, cilvēkiem bija pieputējušas ausis, tā pieputējušas, tā pieputējušas, ka izmazgāt tās nevarēja un vajadzēja tīrīt ar putekļsūcējiem.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google