Roberts Gobziņš

   Atmiņā visspilgtāk redzu grāmatu "ĀBECE", to vietu, kur burti "H"un Ī". Pie "H"burta - vārdi "HUMORS, HA-HA-HA"un stāsts par Haraldu, kuram bikses vienos caurumos, jo viņš spēlēja veikalu un bija Holandes siers. Pie "Ī" burta - dzejolis par vilkiem, kuri vāvuļo, ievērojot subordināciju: "Lieli vilki Ī-Ī-Ī, mazi vilki ŅIGU-ŅEGU."
   Šodien zinu, ka ir daudz grāmatu, kurās var tā aizlasīties, ka ievelk konkrētā horizontālē, un šī jaunā garīgā disciplīna ar laiku ieņem izlieta ūdens formu, cilvēks garīgi izplūst. Iesaku dozēt ar grāmatām, kas lēni lasās, jeb vertikāli ievelkošajām, attiecībā 2 vertical/1 horizontal.