Vaira Vīķe-Freiberga

   Pasakas bija pirmā lasāmviela, ko es lūdzu, lai man personīgi lasa priekšā. Mans paps mammai lasīja priekšā gandrīz katru vakaru. Viņa darīja rokdarbus, un viņš pa to laiku lasīja. Vecāki ņēma grāmatas no bibliotēkas. Man varēja būt kādi trīs gadi, kad vienā Ziemassvētku eglītē man uzdāvināja ābeci ar sarkano gaili uz vāka un grāmatā bija daudz īsās pasakas. Vecākiem tās bija jālasa man priekšā. Vecāki man lasīja priekšā atkal un atkal, līdz visiem apnika. Tad es arī pati ātri iemācījos lasīt.