Pasakas.net

Teikas

Mājlopu sarunas

Teicējs: Ēriks Pozemkovskis

MP3
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Senajos laikos mājlopi savā starpā bieži sarunājušies. To apliecina kāds saimnieks, kas lopu sarunas noklausījies pat treji lāgi. Pirmo reizi pašā pavasarī viņam gadījies dzirdēt, kā runā govs un vepris. Rīta agrumā, kad lopi ganos dzenami, vepris izlēcis no aizgalda un uzsaucis:

— Saimniek, ubags, ver vārtus vaļā!

Vakarā, kad lopi jau dzīti mājās, kāda govs teikusi pārējām:

— Iesim nu mājās, cilposim aši! Rītu būs jaukāka dieniņa, zaļāka zālīte!

Otrreiz saimnieks lopu sarunu noklausījies rudenī. Vepris staigājis pa aploku un bēdīgi kviecis:

— Drīz nīkšu! Drīz nīkšu! . . .

Bet govs atālā ēdusi pilnu muti, piebilzdama:

— Ēdīsim veicīgi, ēdīsim veicīgi! Kas zina, vai rītu vairs tiksim laukā!

Trešo reizi saimnieks noklausījies lopu sarunu Jaungada naktī. Viņam gribējies dzirdēt, kādu lopi pareģo nākamo gadu. Tāpēc paslepus ielavījies kūtī un palīdis zem siles. Pirmā runājusi aita. Tā teikusi:

— Šogad man klājas pavisam plāni. Es salstu vai nost. Grieta nocirpa visu manu vilnu saviem pūra cimdiem un zeķēm, bet mani pameta gluži pliku.

Govs sacījusi:

Manu raibo teļu arī laikam taisās kaut. . . Sāk jau barot.

Otra govs piebildusi:

Lai baro, lai baro, ka tikai nenobaro bērēm.

Zirgs pakratījis galvu un bubinājis:

— Tā jau laikam būs. Eku tas pats, kas te guļ zem siles, svētdien man būs jāved uz kapsētu.

Saimnieks, to dzirdēdams, tik ļoti sabijies, ka patiešām saslimis un nomiris.

 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google