Pelēkais strazds mācījis balodim taisīt pērkli, sacīdams:

Vispirms liec krustām kociņus, tad smalkus žagarus virsū!

Taču balodis bijis nepacietīgs un drīz jau saucis:

Protu, protu!

Pelēkais strazds sadusmojies un aizlaidies, teikdams:

— Dari, dari, kā proti! Dari, dari, kā proti!

Pelēkais strazds to daudzina vēl šodien. Taču tā nav visa viņa dziesma. Reiz pelēkais strazds redzējis, ka nikna saimniece rudens laikā izdzinusi ganu puiku basām kājām ganos. Puika, plikos stilbus cilādams, brēcis:

— Kājas salst! Kājas salst! Saimniece, vīžu!

Kopš tās reizes pelēkais strazds rudeņos uz salnām vēl šodien brēc — tāpat kā toreiz tas puika:

— Kājas salst! Kājas salst! Saimniece, vīžu!