Pasakas.net

Teikas

Saule, mēness un zvaigznēs

Teicējs: Ēriks Pozemkovskis

MP3
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Vecumvecajos laikos mīļā Saulīte šķīrusies no bargā Pērkona un apņēmusi par vīru spožo Mēnesi. Ilgi sadzīvojuši laimīgi, nešķirami — reizē gājuši gulēt, reizē cēlušies. Piedzīvojuši arī daudz bērnu: zvaigznes pie vakara debesīm. Bet te kādu jauku rītu Saulīte pamodusies redz — vīra nav. Nu sāk šo uzmanīt, celdamies rītos agrāk nekā parasti, un atrod — Mēness kļuvis neuzticīgs, ieskatījies Pērkona meitā Rīta Zvaigznē, Ausekļa saderinātajā līgavā.

Sirds Saulītei iedegusies greizsirdībā, tomēr viņa cietusi klusu, tikai rītausmā pūlējusies arvien ilgāk pakavēties sāncenses tuvumā. Taču Mēness bijis un paliek nebēdnis: ik vakaru, tikko sieva apgūlusies, klusiņām ceļas augšā un iet mīļāko aplūkot.

Vecais Pērkons, padzirdējis, ka šā meita Rīta Zvaigzne pinoties ar palaidni, reiz abus pārsteidzis un sācis šķilt dusmu zibeņus. Kāvušies sirdīgi, dzirkstis šķīlušās gar visu rīta debess malu. Tā piebirusi pilna ar spožām droztalām. Beigās Pērkons Mēnesi uzveicis un pārcirtis tam vaigu.

Kopš tā laika Mēness vēl tagad bieži parādās pie debess it kā pušu cirsts.

Bet bārene Rīta Zvaigzne, sava mīļotā droztalas lasīdama, gauži raud. Rītos ik stiebrā, ik zālītē mirdz viņas asaras.


 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google