Pasakas.net

Teikas

Suns un kaķis

Teicējs: Ēriks Pozemkovskis

MP3
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Kad cilvēks cēlis pasaulē pirmo ēku, viņam palīdzējuši visi mājas dzīvnieki. Vienīgi suns izstiepies piesaulītē un gulējis.

— Man istabas nevajag, — viņš rūcis. — Es ziemā varu sniega kupenā pārgulēt.

Kaķis bijis čaklāks. Palīdzējis cilvēkam vārceli istabai uzcelt. Tāpēc kaķim atļauts gulēt uz mūrīša, bet suni dzen ārā no istabas.

Citreiz kaķim gadījies būt par melderi. Ilgi viņš ienesīgajā amatā tomēr nav sabijis, jo apzadzies bīdeļu miltus un pieķerts. Kopš tā laika kaķim esot balts deguns, un pa sapņiem viņš allaž maļot vienā malšanā. Vēlāk izgadījies tā, ka grūtā brīdī kaķis aizņēmies no suņa trīs vērdiņus un apsolījis nosacītajā laikā atdot. Laiks pienācis, bet kaķim vērdiņu nav.

Ko nu? Suns prasa rokā! Kaķis laidies bēgt.Un tā bēg vēl šobaltdien. Bet suns, kur vien kaķi sastop, tūdaļ rūkdams virsū un atprasa parādu. Tālab arī par cilvēkiem, kas nieku dēļ ķildojas, mēdz sacīt:

«Plēšas kā suns ar kaķi — nieka vērdiņa dēļ!»

Pagājis vēl tāds laiciņš, cilvēks iegādājies lopus un sūtījis kaķi ganos. Suns turpretim slaistījies bez darba, gulējis kaņepēs un naktī rējis mēnesi. Kaķis gan dusmojies, taču neko nevarējis darīt, jo sunim bijusi zvēru ķēniņa izdota brīvības grāmata. Taču kādreiz gadījies tā, ka kaķis nokusis pārnācis mājās no ganiem un atradis suni kaņepēs aizmigušu.

«Aha!» kaķis nodomājis. «Te nu noder manas mīkstās pēdiņas!»

Viņš klusi pielavījies sunim klāt un izvilcis tam no azotes brīvības grāmatu. Tad aši uzskrējis istabas augšā, paslēpis guvumu aiz spāres un nolicies diendusā. Pēc laiciņa modinājis suni:

— Klau, Kranci! Celies augšā un ej ganos!

Ej tu ellē! Man ir brīvības grāmata!

Are, ka nav vis! Joz tikai ganos!

Suns nu trūcies augšā un ķēris azotē. Nav! Brīvības grāmata pagalam! Neko darīt. Kopš tā laika suns iet ganos, bet kaķis slaistās pa māju bez darba. Un ikreiz, kad suns piekusis pārnāk no ganiem un atrod kaķi guļam, viņam dusmās aptekas sirds. Suns metas kaķi pārmācīt, bet tas uzskrien istabas augšā un šņāc:

— Tava brīvības grāmata man aiz spāres!

Bet — cik tad ilgi tā plēsīsies? Sanāca kādudien abi kopā un norakstīja miera līgumu. Deva to parakstīt arī saimniekam. Un līgumā bija sacīts, ka suns un kaķis darīs visus darbus, kādus vien saimnieks tiem liks, tikai ar tādu norunu: kas kritīs no galda, tas paliks viņiem. Kad līgums bija parakstīts, kaķis uzrāpās uz istabas jumta un noglabāja papīru paspārnē. Pagāja labs laiks. Saimnieks, ar kuru bija slēgts līgums, nomira. Viņa vietā nāca cits. Kādreiz jaunajam saimniekam nokrita maizes kukulis uz grīdas. Suns ar kaķi tūdaļ klāt un ēdīs. Bet ko saimnieks? Ķer žagaru un abus dūšīgi nosukā. Suns ar kaķi sūdzas, ka esot netaisni pērti. Tad saimnieks abiem skaidro, ka šie nedrīkstot aiztikt visu, kas nokrīt zemē. Suns ar kaķi nu izstāsta, kādu līgumu slēguši ar veco saimnieku. Jaunais saimnieks netic. Lai parādot līgumu, tad ticēšot.

Kaķis uzskrien jumtā, šauj ķepu aiz spāres — līguma nav! Satausta tikai sīkas papīra drumstaliņas. Līgumu sagrauzušas žurkas un peles!

— Nu gan es viņām rādīšu! — kaķis iesaucies.

Bet saimnieks tikai pasmējies un noliedzis šiem ņemt to, kas kritīs no galda. Citādi padzīšot no mājām. Neko darīt. Suns devis solījumu, ka sargāšot mājas, bet kaķis nozvērējies līdz mūža galam ķert peles un žurkas.

Solīto viņi abi pilda vēl šobaltdien.

 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google