Ūpis, dziesmu meklēdams, sagudrojis uzlaisties ļaužu istabas bēniņos, lai pa griestu caurumu noklausītos, kā meitas šūdamas, adīdamas dzied. Domāts — darīts. Vakara krēslā laidies uz tuvējām mājām.

Taču noticis tā, ka pa ceļam ūpis iemaldījies ābeļu dārzā, kur vecaistēvs mocījies ar nelabu sirdi un dobji vaidējis. Upis noklausījies un arī sācis tāpat vaidēt:

— Uū! Vai, vai! Oū!

Tā viņu dzird vaidam vēl šodien.