Pasakas.net

Teikas

Bērzones ezers

Teicējs: Ieva Āva

MP3
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Priekš daudz gadu simteņiem, tā teika stāsta, kad ļaudis vēl Pērkona tēvam kalpoja, tanī vietā, kur tagad ezars, līgojušies smuidri lauki un zāļainas pļavas; vienā galā bijuse gruntēta saimnieka māja, kas tos tagad ūdenī noslīkušos tīrumus apkopis.

Kādā vasaras dienā tanī mājā divi sievietes velējušās un piepeši sadzirdējušas šaušalīgu krākšanu un neilgi melnu padebesi briesmīgā krākšanā no vakara puses pa gaisu lidojam. Viena sieviete brēkuse: "Bērzons nāk, Bērzons nāk!" - un otra: "Katla dibens nāk!" Tiklīdz pēdējā tos vārdus bijuse pār lūpām laiduse, tūlīt milzīgais padebesis, savus spārnus izplēzdams, nolaidies dusmu pilnā troksnī uz minēto klajumu, to līdz ar visām ēkām un iedzīvotājiem uz mūžīgu dusu savā slapjā klēpī iemidzinādams. Tik vienīgi tā sieviete, kas teikuse: "Bērzons nāk," - izbēguse un kā uzminētāja izglābusies. Šis ezers, tā teika stāsta tālāk, savu vārdu "Bērzons" esot tādēļ dabūjis, ka tas padebesis no Bērzones puses nācis un tur, proti, pie Bērzones, viens ezars pazudis, kas uz šo vietu pārcēlies.

Šis ezars izstiepjas uz vairāk stariem, un vienā galā stari ielaiž salu iekšā, kur tagad atronas virsū krietna gruntnieka māja. Pret šo māju tai vienā starā kreisajā pusē, ar laivu braucot, var uziet saliņu ūdenī, kur dziļums tikai līdz divarpus pēdām sniedzas, un skaidrā saules laikā var redzēt kādas sagruvušas ēkas griestus un arī apkārt izmētātus baļķus. Kā sirmie vectēvi stāstījuši, tad agrākos laikos tai ezara stara seklumā, kur minētie mājas atlikumi redzami, arī redzējuši plinti vadzī pakārtu, bet senlaikos tā jau pazudusi.

 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google