Pasakas.net

Teikas

Pepītis

Teicējs: Māra Mennika

MP3
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Vecu vecajos laikos, kad ezeri staigājuši no vienas vietas uz otru, tad arī Umurgas apkārtnē vairāk ezeri apmetušies. Tajā vietā, kur tagad Pepītes ezers, agrāki bijusi pļava. Gani patlaban ganījuši lopus, te no jūras puses sākusi melna debess nākt šurp un debesij pa priekšu laidies balts putns, saukdams gaudošā balsī: «Bēdziet, bērni, ganiņi! Ezers nāk, ezers nāk.» Gani ātri steigdamies, dzinuši lopus projām, bet viens vērsis, stūrgalvis, palicis pie akmeņa guļot un divi āži atkal ņēmušies patlaban badīties. Tos trīs lopus ezers tad pārsteidzis - gani tikai dzirdējuši vērsi iebļaujoties, tad viss apklusis. Toreiz, ja kādam ezeram nākot, drīzumā nava vārda devuši, tad tas atkal cēlies gaisā un gājis uz citu vietu, tur postu no jauna padarīdams. Tāpēc ļaudis šo ezeru tūliņ nosaukuši par Pepīti, jo viņš krizdams ēdis gaļu - vērsi ar āžiem - un gaļu bērnu valodā mēdz saukt par pepi. Ezers katru gadu vairāk pieaug: viena Braslas pieteka tam tek cauri.

 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google