Iesākumā Skujenes baznīcu cēluši tur, kur tagadējā Briežu muiža, bet nevarējuši uzcelt: ko pa dienu uzmūrējuši, tas pa nakti sagruvis. Neko darīt - nosprieduši tai vietā celt, kur viņa tagad. Bet te tas pats liktenis: ko pa dienu uzceļ, pa nakti sabrucis. Beidzot meistaram rādījies sapnī, lai to sievieti, kas rītā pie būves pirmā pienākot, iemūrējot mūrī, tad darbs sekmēsies. Labi. Un rītā strādnieka Skujas sieva pirmā atnākusi pie būves, atnesusi savam vīram ēst. Tūliņ sagrābuši nabadzīti un bez žēlastības iemūrējuši baznīcas mūrī. No tās dienas mūri vairs negruvuši. Bet jauno baznīcu Skujas sievai par piemiņu nosaukuši par Skujenes baznīcu.