Vidzemē, Straupes pagastā Sārniņu, Birzgaļu, Purgaļu, Svabadnieku un Apiņu mājas nosauc par Akmeņkalniešiem, jo visa zeme šīm mājām nosēta akmeņiem. Sārniņu māju robežās bijis liels akmens labas pirts lielumā. 1906. gadā šo akmeni saskaldījuši un aizveduši uz Līgatnes papīrfabrikas ēkām un iemūrējuši elektriskās stacijas fasādē. Stāsta šādu teiku.

Kādu nakti Velns gribējis aizbērt Pūrīcas un Šņores ezerus un nesis veselu maisu akmeņu. Velns gājis gar Sārniņu mājām. Uzreiz maisā gadījies caurums, un akmeņi sākuši birt laukā. Velns par tādu netaisnību saskaities un dusmās sācis griezt maisu sev gar galvu, tā ka visi akmeņi izkaisījušies pa visu piecu māju robežām. Tai vietā, kur nometis lielo maisu, gadījies akmens, kas tagad iemūrēts Līgatnes papīrfabrikā.